Motoreļļa palīdz ieeļļot dzinēju, lai samazinātu berzi un uzturētu vienmērīgu darba daļu kustību, tādējādi palielinot veiktspēju. Ir trīs galvenie motoreļļu veidi: parastā, sintētiskā un sintētiskā maisījums, no kuriem pēdējais apvieno dažas no pirmo divu īpašībām. Šajos veidos ir dažādas pakāpes vai svari, ko izmanto īpašiem mērķiem.
Lielākā daļa aprīkojuma, piemēram, automašīnas, laivas un pat pļaujmašīnas, piedāvā ieteikumus par to, kāds svars ir piemērots dzinējam. Viena pakāpe ir SAE atšķirība, kas atrodama uz eļļas pudeles, piemēram, SAE40. Tas ir eļļas biezuma mērījums un spēja izturēt augstu temperatūru. Ir arī daudzpakāpju, piemēram, 10W40. Tas vienkārši nozīmē eļļas spēju izturēt gan karstu, gan aukstu temperatūru.
Parastā motoreļļa ir lētākā no trim veidiem. Tas būtībā ir jēlnaftas rafinēšanas procesa blakusprodukts. Tā kā dekoratīvā kosmētika ir mazāk sarežģīta, tā var ātrāk bojāties, īpaši, ja tiek pakļauta lielam siltuma līmenim. Parastā motoreļļa arī izdala vairāk sēra, kā arī citus piesārņotājus.
Sintētiskā motoreļļa maksā nedaudz vairāk nekā parastā eļļa vai parastie/sintētiskie maisījumi. Tas ir tāpēc, ka sintētiskās eļļas ražošana maksā vairāk. Tas ir izstrādāts no ķīmiskiem savienojumiem, ko sauc par polialfaolefīniem, saīsināti PAO. Visa tās struktūra ir atšķirīga, padarot sintētisko eļļu daudz tīrāku un stabilāku nekā parastā motoreļļa. Tas spēj uzturēt pareizu viskozitāti vai plūsmu lielākajā daļā temperatūru un lielākajā daļā prasību.
Sintētiskie maisījumi apvieno dažas abu citu veidu motoreļļu īpašības. Ražotāji var piedāvāt dažas no sintētiskās eļļas priekšrocībām, vienlaikus saglabājot izmaksas tuvāk parastās eļļas cenu diapazonam. Sintētiskie maisījumi nav iegūti no tām pašām vielām, kas ir pilnībā sintētika. Sintētiskais maisījums būtībā ir parasta eļļa, kurai pievienoti augstas veiktspējas elementi, lai palīdzētu tai tīrāk sadegt un izturēt augstāku temperatūru.