Lai gan dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgi mācību ieradumi, ir dažas pamatprasmes, kas ir gandrīz vispārēji noderīgas mācībām. Šo prasmju raksturs atšķiras atkarībā no materiāla veida, kuru mēģina apgūt. Piemēram, matemātikas uzdevumam ir jāpieiet ar citu metodi, nekā to izmantotu, lai iegaumētu ievērojamu daudzumu informācijas bez problēmu risināšanas elementa. Laika gaitā, attīstot pamatmācību prasmes par ieradumiem, viņš, iespējams, attīstīs savus unikālos mācību ieradumus. Šo prasmju attīstīšana rada stingru pamatu labāku un personalizētāku mācību metožu izstrādei.
Viens no kopējiem mērķiem izglītībā ir iegaumēt informāciju, jo īpaši vārdu krājuma kursos, dažos dabaszinātņu kursos un lielākajā daļā valodu kursu. Piemēram, var būt nepieciešams iegaumēt 20 vārdu sarakstu svešvalodā vai definīcijas bioloģisko terminu kopai. Viena no visvienkāršākajām iegaumēšanas prasmēm ir iegaumējamo terminu sarakstu veidošana. Fiziskā saraksta veidošana bieži palīdz iegaumēt. Turklāt var aptvert vienu saraksta pusi, piemēram, bioloģiskos terminus, un pārbaudīt sevi, mēģinot atcerēties aptverto terminu, kas atbilst sarakstā redzamajām definīcijām.
Vēl viena no pamatprasmēm iegaumēšanai ir zibatmiņas karšu izmantošana. Termins vai vārds dzimtajā valodā atrodas piezīmju kartītes vienā pusē, bet definīcija vai svešvārds atrodas otrā pusē. Lai mācītos ar šīm kartēm, cilvēks skatās uz vienu pusi, piemēram, vārdu savā dzimtajā valodā, un mēģina atsaukt atmiņā atbilstošo vārdu svešvalodā.
Ne visas mācības ir saistītas ar iegaumēšanu, tāpēc ir arī elementāras mācību prasmes, kuru mērķis ir risināt problēmas, piemēram, tās, ar kurām bieži saskaras matemātikā vai dabaszinātnēs. Pirms pievērsties problēmai, jāatvēl laiks, lai iegūtu vismaz pieticīgu izpratni par saistītajiem jēdzieniem. Piemēram, ķīmijas problēma par skābēm un bāzēm būs maz jēga tiem, kas nezina, kas ir skābes vai bāzes.
No daudzajām pamatprasmēm, kas saistītas ar problēmu risināšanu, vissvarīgākā un vispārpiemērojamā ir atkārtošana un prakse. Izstrādājot daudzas prakses problēmas, tiek samazināta iespēja saskarties ar nepazīstamu problēmu veidu. Prakse ir svarīga arī tāpēc, ka tā palielina ātrumu, ar kādu var tikt galā ar problēmas soļiem. Tas ir īpaši svarīgi ilgos testos ar laika ierobežojumiem.
Lai gan tas ne vienmēr ietilpst pamatstudiju prasmju kategorijā, visu pieejamo resursu izmantošana var būt labākais veids, kā gūt panākumus. Skolotāji, priekšnieki, darba treneri un draugi var sniegt vērtīgu palīdzību. Citi resursi, piemēram, internets, mācību grāmatas un citas grāmatas, var palīdzēt noskaidrot neskaidros konceptuālos punktus vai izjaukt sarežģītu problēmas posmu.