Ugunsdzēsēji ir atbildīgi par ugunsgrēku dzēšanu un reaģēšanu citās ārkārtas situācijās. Daudzas valsts un reģionālās valdības nodarbina cilvēkus dažādos ugunsdzēsēju darbos, sākot no sākuma līmeņa amatiem līdz augstākā līmeņa vadības lomām. Dažādiem ugunsdzēsēju darbiem nepieciešamā kvalifikācija dažādos reģionos ir atšķirīga; kamēr daži ugunsdzēsēji ir nodarbināti sākuma līmeņa amatos, citiem ir jābūt koledžas grādiem.
Tiem, kas tiek nodarbināti kā sākuma līmeņa ugunsdzēsēji, tiek mācīts, kā izmantot aprīkojumu, piemēram, šļūtenes, kāpnes un drošības aprīkojumu. Šīm personām ir jāmēģina glābt negadījumos cietušos un novērst drošības apdraudējumus, piemēram, ugunsgrēkus un ķīmisku vielu noplūdes. Jaunākajiem ugunsdzēsējiem ir jānokārto fiziskās sagatavotības pārbaude un rakstisks eksāmens, taču daudzi darba devēji neprasa, lai pretendentiem uz šiem ugunsdzēsēju darbiem būtu iepriekšēja pieredze neatliekamās palīdzības dienestā.
Inženieri bieži ir atbildīgi par ugunsdzēsēju mašīnu un dzinēju vadīšanu un darbību. Šīm personām ir jābūt plašām zināšanām par mehāniku, un daži darba devēji pieprasa, lai darba pretendenti būtu ieguvuši koledžas grādu inženierzinātnēs vai apmācīti mehāniķi. Inženieri var tikt aicināti veikt tādus pašus pienākumus kā jaunākie ugunsdzēsēji, taču šīs personas galvenokārt rūpējas par to, lai ugunsdzēsēju izmantotais aprīkojums un transportlīdzekļi paliktu darba kārtībā.
Parasti ugunsdzēsēju komandai ir vairāki vadības līmeņi, kas ietver leitnantu un kapteiņu. Personas, kas pilda šos pienākumus, ir atbildīgas par ugunsdzēsēju komandēšanu negadījuma vai cita veida ārkārtas situācijās. Lielajiem ugunsdzēsības dienestiem ir vairāki vadības līmeņi, un tādā gadījumā katram virsniekam var tikt uzdots risināt vienu ārkārtas situācijas aspektu, kamēr vecākais virsnieks vada operāciju kopumā. Daži darba devēji pieprasa, lai darbinieki būtu ieguvuši koledžas grādu ugunsdzēsības zinātnē vai vadībā.
Ugunsdzēsēju depo parasti vada ugunsdzēsēju priekšnieks. Šai personai ir jābūt vairāku gadu pieredzei ugunsdzēsības virsnieka amatā, kā arī koledžas grādam vadībā, biznesa vadībā vai ugunsdzēsēju zinātnē. Parasti priekšnieks neuzņemas aktīvu lomu, reaģējot uz ārkārtas situācijām. Tā vietā ugunsdzēsēju priekšnieks ir atbildīgs par ugunsdzēsēju budžeta pārvaldību un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un apmācību. Atsevišķos rajonos ugunsdzēsības priekšniekam jāsazinās arī ar citiem avārijas dienestu personāla vadītājiem, ja ugunsdzēsības dienesta un citu avārijas dienestu sniedzēju pienākumi pārklājas.
Daudzās ugunsdzēsēju komandās ir vismaz viens apmācīts feldšeris. Šī persona ir izgājusi zināmu medicīnisko apmācību, un daudzos gadījumos paramediķi ir ieguvuši medicīnas grādu. Negadījuma vietā feldšeris sniedz palīdzību ievainotajiem, un dažas ugunsdzēsēju brigādes pat apkalpo ātrās palīdzības automašīnas, un tādā gadījumā feldšeris ievainoto pavada uz slimnīcu. Tāpat kā inženieriem un cilvēkiem, kas strādā dažos citos ugunsdzēsēju darbos, arī paramediķiem parasti nav jādzēš ugunsgrēki vai jāizņem ievainotie no ēkām vai transportlīdzekļiem.