Apsaldējums rodas, ja ķermeņa ādas audi ir bojāti ilgstošas 23 grādu pēc Fārenheita (5 grādi pēc Celsija) temperatūras iedarbības dēļ. Ādas bojājumi var būt īslaicīgi vai pastāvīgi. Ir vairāki apsaldējumu simptomi, kas jāņem vērā tiem, kuri ziemas laikā dodas ārā. Viens no apsaldējuma simptomiem ir iekšējās ķermeņa temperatūras pazemināšanās, izraisot stāvokli, ko sauc par hipotermiju.
Citi apsaldējuma simptomi ir nejutīgums vai tirpšanas un dedzināšanas sajūta skartajā ķermeņa daļā. Āda kļūst bāla, kļūst sarkana un beidzot izskatās balti violeta, ja tai ļauj sasalt. Bojātā ķermeņa daļa var šķist koka.
Cilvēki, kuri dodas ārā bargos ziemas apstākļos, ir uzņēmīgi pret apsaldējuma simptomiem. Tiem, kuriem ir traucēta asinsrite, ir lielāks slimības risks. Apsaldējums var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu, bet visbiežāk tas notiek kāju pirkstos, pirkstu galos, ausu ļipiņās, ausu galos vai deguna galā. Agrīna ārstēšana var izraisīt cietušā pilnīgu atveseļošanos. Smags apsaldējums var izraisīt gangrēnu, ķermeņa audu nāvi.
Kad esat pamanījis pirmos apsaldējuma simptomus, izkāpiet no aukstuma un nekavējoties sasildiet skarto zonu. Izvairieties no ādas berzēšanas, jo tas var palielināt bojātās ādas un audu iznīcināšanu. Berzes, ko izraisa ādas berzēšana, var arī palielināt infekcijas risku.
Novietojiet apsaldēto vietu vannā, kas piepildīta ar ūdeni no 104 līdz 105 grādiem pēc Fārenheita (40 līdz 40.5 grādiem pēc Celsija). Turiet to iegremdētu ūdenī vismaz stundu. Skartās vietas apstrāde ar siltu ūdeni izraisa asinsvadu paplašināšanos un uzlabo asinsriti. Ja nav pieejams silts ūdens, novietojiet skarto zonu zem paduses vai starp augšstilbiem.
Atkārtotas sasilšanas procedūra ir sāpīga, tāpēc, lai novērstu sāpes, lietojiet acetaminofēnu, ibuprofēnu un aspirīnu. Pēc tam, kad āda ir atkārtoti sasildīta, pārklājiet ādu ar pārsējiem un apģērbu. Visbeidzot, apmeklējiet ārstu vai neatliekamās palīdzības numuru, lai saņemtu turpmāku medicīnisko aprūpi.
Ir veidi, kā novērst nopietnu apsaldējumu. Piemēram, pirms došanās ārā zemā temperatūrā, uzklājiet ādas mitrinātāju uz sejas, rokām un ķermeņa daļām, kas tiks pakļautas gaisa iedarbībai. Valkājiet siltu, sausu apģērbu un izvairieties no vēja iedarbības.
Vēl viens veids, kā pasargāt sevi no apsaldējumiem, ir valkāt sejas masku. Tradicionālo cimdu vietā vajadzētu valkāt smagus dūraiņus, jo pirksti salīp dūraiņu iekšpusē, tādējādi radot vairāk ķermeņa siltuma. Vingrojot, valkājiet vairāku slāņu apģērbu. Apģērba slāņi izolē ķermeni, nodrošinot turpmāku aizsardzību pret apsaldējumiem.