Katra pasaules tauta tiek identificēta pēc tās nacionālajiem simboliem. Lai gan šie simboli dažādās valstīs atšķiras, ir daži, kas ir izplatīti visur, piemēram, valsts karogs un himna. Francijā ir seši nacionālie simboli, kas attēlo Republiku:
Le Drapeau Tricolore
Pirmais no sešiem simboliem ir Francijas karogs. Tas sastāv no trīs krāsām – zilas, baltas un sarkanas –, kas veidotas vertikālās svītrās un vienādi sadalītas pa karogu. Zilā krāsa ir vistuvāk pacēlājam, kam seko baltā krāsa centrā un sarkanā krāsa lidojošā galā. Zilā un sarkanā krāsa ir Francijas galvaspilsētas Parīzes simboli. Balts simbolizē Francijas karalisko piederību, kas vēl pastāvēja, kad karogu pirmo reizi izmantoja Francijas revolūcijas sākumā 1789. gadā.
“La Marseillaise”
Arī vienu no Francijas revolūcijas simboliem “La Marseillaise” sarakstīja un komponēja Klods Džozefs Rūžē de Lisls, Reinas armijas inženieru kapteinis, kad viņš tika norīkots Strasbūrā 1792. gadā. Viņš sākotnēji radīja šo dziesmu, lai skandēja armijas gājiena laikā no Marseļas uz Parīzi. “La Marseillaise” tika pieņemta par oficiālo Francijas valsts himnu 1795.
Valsts svētki
14. gada 1789. jūlijā Francijas pilsoņi iebruka Bastīlijā Parīzē, cenšoties atbrīvot tajā ieslodzītos politieslodzītos. Šis revolucionārais akts izraisīja Francijas revolūciju, kas nozīmēja monarhijas beigas un Francijas Republikas sākumu. Kopš tā laika katru 14. jūliju Bastīlijas diena jeb Fête Nationale ir atzīta par vienu no svarīgākajiem Francijas simboliem.
Brīvība, Vienlīdzība, Brālība
Šis nacionālais moto ir viens no pazīstamākajiem Francijas simboliem un ir attēlots ne tikai uz oficiālā Francijas logotipa, bet arī uz tādiem priekšmetiem kā monētas un suvenīri. Ar nozīmi “brīvība, vienlīdzība, brālība” tas pirmo reizi tika ieviests 1789. gada Francijas revolūcijas laikā, bet oficiāli tika pieņemts tikai Trešajā Francijas Republikā un ierakstīts 1958. gada konstitūcijā.
Lielais Francijas zīmogs
Žana Žaka Barē radītais mūsdienu Lielais zīmogs ir tāds, kas tika izveidots Otrās republikas laikā 1848. gadā. Vēl viens no valsts nozīmīgajiem simboliem, zīmogs attēlo dāmu Libertē, kura vienā rokā tur seju, bet otru roku noliek virs kuģa griezējs. Pie viņas kājām guļ urna ar saīsinājumu “SU”, kas apzīmē vēlēšanu universitāti (vispārējās vēlēšanas).
Frāze République française démocratique une et indivisibl (Francijas Demokrātiskā Republika, Viens un Nedalāms) ir apļveida uzraksts virs dāmas Liberté. Zīmoga otrā pusē ir ierakstītas arī frāzes Au nom du peuple français (franču tautas vārdā) un Liberté, Égalité, Fraternité. Šie uzraksti ir Francijas Republikas sirds un tās iedzīvotāju simboli.
Marianne
Marianna ir viens no ievērojamākajiem Francijas simboliem, taču viņas izcelsme joprojām ir noslēpums, jo dažādu mākslinieku skatījumā viņa ir attēlota atšķirīgi. No mātes, kas baro divus bērnus, līdz dusmīgam karavīram, kas uz Triumfa arkas skandina Marseļas skaņu, Marianna simbolizē “Republikas triumfu” un ir redzama visur – celtniecībā esošās skulptūrās, monētās, banknotēs, pastmarkās un uz Francijas valdības logotipa.