Strīdi par deficīta finansēšanu piesaista daudzu ekonomistu uzmanību. Dažiem deficīta izdevumu finansēšana ir kaut kas tāds, kas mūsdienu pasaulē tiek uzskatīts par nepieciešamību, pat ja tiek atzīts, ka izdevumi vienmēr ir jāveic pamatota iemesla dēļ. Citi vēlētos izskaust izdevumus, kas pārsniedz ienākošo ienākumu apjomu, norādot, ka, lai gan tas ir grūti, ir mājsaimniecības, uzņēmumi un pat valdības, kurām tas izdodas. Ja ir nepieciešams deficīta finansējums, ir jāņem vērā daži padomi, kas palīdzēs kvalificēt izdevumus pirms to rašanās, kā arī palīdzēs nodrošināt, ka deficīts tiek noņemts pēc iespējas ātrāk.
Vispārējais deficīta finansēšanas jēdziens tiek piemērots valdībām, kuras tērē naudu pakalpojumiem, pirms šī nauda faktiski ir rokā. To pašu jēdzienu var attiecināt uz mājsaimniecībām, kuras veido parādus, lai iegādātos preces, kuras ikmēneša ieņēmumu plūsma tajā brīdī nevar pilnībā nokārtot, piemēram, izmaksas par māju vai automašīnu. Abos scenārijos ir nepieciešams nodrošināt finansējumu, kas labi atbilst plānotajiem nākotnes ienākumiem un ļaus saprātīgā veidā atmaksāt uzkrāto parādu.
Viens no pirmajiem parāda finansēšanas padomiem ir iegūt no aizdevēja vispiemērotākos noteikumus un nosacījumus. Mājsaimniecības aizņēmuma finansējuma gadījumā, kas tiek izmantots automašīnas vai mājokļa iegādei, tas nozīmē, ka jāatrod aizdevējs, kurš nodrošinās vislabākās iespējamās procentu likmes, vienlaikus piedāvājot arī atmaksas grafiku, kas ir paredzamo ikmēneša mājsaimniecības ienākumu robežās. Tas nozīmē, ka deficīta finansējuma atmaksa termiņos būs vieglāk izpildāma, un, ja mājsaimniecība laika gaitā sāks gūt augstākus ikmēneša ienākumus, daļu no šī pārpalikuma var izmantot, lai priekšlaicīgi atmaksātu parādu. Pareizi plānojot, mājsaimniecība pat var paspēt veikt maksājumus laicīgi, ja kādā brīdī ir kaut kāds ienākumu samazinājums.
Līdztekus efektīvas vienošanās izveidošanai ar aizdevēju, deficīta refinansēšanai ir nepieciešams arī veikt informētas nākotnes ienākumu prognozes. Piemēram, valdība rūpīgi pārbaudīs nodokļu summu, kas tiks iekasēta parāda perioda laikā, kas izveidots, lai segtu deficīta izdevumus, un noteiks, cik procentu no šiem nodokļiem var novirzīt parāda dzēšanai katrā taksācijas periodā. Līdzīgā veidā mājsaimniecība hipotēkas vai automašīnas kredīta atmaksu balstīs uz saprātīgām prognozēm par ienākumiem, ko gūs darbs. Parasti šajos aprēķinos ir ieteicams būt nedaudz konservatīviem, ļaujot ekonomikā veikt izmaiņas, kas zināmā mērā varētu samazināt ienākumu plūsmas. Šādi rīkojoties, joprojām ir labas izredzes savlaicīgi atsaukt deficīta finansējumu un izvairīties no kavējuma maksām un sodiem.