Kādi ir labākie padomi gramatikas mācīšanai?

Gramatikas mācīšana var būt sarežģīta, it īpaši, mācot jēdzienus jaunākiem bērniem, jo ​​terminoloģija var būt mulsinoša un grūti uztverama. Jauns skolotājs var vēlēties pavadīt pietiekami daudz laika, pētot dažādas stratēģijas un katru no tām izmēģinot klasē; skolotājam ir svarīgi atcerēties, ka ir pareizi mainīt stratēģiju, ja tā nedarbojas. Pieturēties pie stratēģijas, jo tai vajadzētu darboties, nekad nav laba ideja, ja stratēģija nav efektīva.

Ir svarīgi atzīmēt, vai skolēni mācās funkcionāli lietot gramatiku. Tas ir svarīgāk, mācot gramatiku, nevis nodrošināt, ka katrs skolēns var marķēt jēdzienus. Ja, piemēram, students nevar apzīmēt lietvārdu vai darbības vārdu, situācija var nebūt pārāk šausmīga, ja vien skolēns teikumā var funkcionāli pareizi lietot lietvārdu un darbības vārdu. Ja viņi var izmantot jēdzienus, viņi, visticamāk, sapratīs jēdzienu, nevis vienkārši zinās definīciju. Mācot gramatiku, prakse ir svarīgāka par atmiņu.

Studentu motivēšana ievērojami uzlabos saglabāšanu un sintēzi. Skolēniem var ātri apnikt šķietami bezmērķīga atkārtošana, tāpēc, mācot gramatiku, skolotājam jācenšas sniegt skolēniem daudz reālu rakstīšanas pielietojumu. Tā vietā, lai piešķirtu nejaušu eseju par jebkuru tēmu, mēģiniet likt studentiem uzrakstīt vēstuli kongresmenim par kādu vietējo problēmu vai likt studentiem uzrakstīt vēstuli savam iecienītākajam mūziķim. Tas ļaus studentiem izmantot apgūtos jēdzienus, rakstot tēmu, kas viņus interesē.

Teikuma paplašināšana ir lielisks paņēmiens, īpaši jaunākiem bērniem. Tas nozīmē, ka sākas ar ļoti īsu subjekta darbības vārda teikumu, piemēram, “Es skrēju”. Šis īsais teikums ļauj skolotājam izskaidrot priekšmetu un darbības vārdu ideju. Pēc tam students var papildināt teikumu: “Es skrēju ātri.” Ir pievienota trešā runas daļa, apstākļa vārds, taču teikums joprojām ir pietiekami mazs un vienkāršs, lai ieviestu šo jauno runas daļu. Pēc tam skolotājs var runāt par neatkarīgiem un atkarīgiem teikumiem, papildinot teikumu: “Es ātri aizskrēju uz veikalu.” Gan neatkarīgā klauzula, gan atkarīgā klauzula joprojām ir pietiekami īsa, lai mazāk iebiedētu studentu, taču jēdziens tik un tā ir viegli iemācāms.