Fenugreek tiek izmantots daudzās receptēs, piemēram, salātos un zupās, un to bieži audzē un novāc daudzās vidēs pavasarī un vasarā. Audzējot mātītes, bieži ir prātīgi novietot katru sēklu vai augu rindās 9 collu (23 cm) attālumā viens no otra, lai nodrošinātu augšanu. Labi nosusināta augsne ir svarīga arī mātītes audzēšanā, jo tā palīdz samazināt auga noslīkšanas iespējamību, kas ir izplatīta problēma, stādot augu no sēklām vai pārstādot. Pareizai augšanai ir nepieciešama skāba augsne, un ieteicams izmantot kompostu vai mēslojumu, lai palīdzētu vēl vairāk barot augsni un nodrošināt augošajam augam atbilstošu barības vielu līdzsvaru.
Zālaugu augs, mātīte, parasti tiek izmantota tādās receptēs kā salāti, zupas un citi pārtikas produkti, kas satur svaigas sastāvdaļas. Grieķu stādīšana agrā pavasarī palīdzēs nodrošināt veselīgu un veiksmīgu ražu no vasaras vidus līdz beigām. Audzējot mātītes, vienmēr ir svarīgi sēklas vai iesācējus stādīt saulainā vietā, lai saņemtu pietiekamu apgaismojumu, ļaujot ēnā no blakus augiem, lai cīnītos pret iespējamo dehidratāciju. Mulčas pievienošana ap augu pamatni, kad tie aug, palīdzēs augam saglabāt mitrumu gada karstākajās dienās.
Piemērotu barības vielu, piemēram, komposta vai dabīgā mēslojuma, pievienošana augsnei palīdz veidot augsni un nodrošināt augošajam augam atbilstošas barības vielas veiksmīgai augšanai. Ir svarīgi izveidot labi drenētu augsni, un to parasti var paveikt, veidojot augsnē uzkalnus taisnās rindās. Lielākajai daļai augu ir nepieciešama vieta augšanai, tāpēc ir svarīgi stādīt mātītes rindās vismaz 9 collu (23 cm) attālumā viena no otras. Augšanas sezonā var būt svarīgi arī pastāvīgi barot augsni ar kompostu un mēslojumu pirms laistīšanas.
Ir iespējams arī audzēt mātītes iekštelpās, izmantojot dabisku augsni, kas satur barības vielām bagātu mēslojumu un kompostu, un ievietojot augus podos, kas var viegli novadīt lieko ūdeni. Lai gan augus var novietot saulainā vietā pie loga vai ārā, tos var veiksmīgi audzēt arī ar mākslīgām audzēšanas gaismām. Audzējot mātītes iekštelpās, laistīšanas cikls var būt retāks, jo ūdens iztvaiko mazāk, kā arī apkārtējā vide ir vēsāka. Grieķu ražas novākšana bieži ilgst vienu līdz divus mēnešus atkarībā no šķirnes, un vairums dārznieku mēdz vispirms novākt lielākās lapas, gaidot, kamēr mazākās lapas attīstīsies pilnīgāk.