Pelējums un pelējuma sporas ir visuresošas dabiskajā pasaulē. Pelējuma noteikšanai mājās nevajadzētu koncentrēties uz nelielu pelējuma sporu skaita noteikšanu, jo pelējuma sporas ir visur. Mājas pelējuma noteikšanai jākoncentrējas uz apgabalu noteikšanu, kur pelējums ir spējis veidot kolonijas un sākt augt. Šādu aktīvo koloniju klātbūtni var noteikt pēc pelējuma sēņu smaržas un krāsas; rūpīgi meklējot ūdeni un ūdens bojājumus, kas ļauj augt pelējuma kolonijām; un noteiktos apstākļos, izmantojot pelējuma pārbaudes komplektus vai laboratorijas analīzi.
Vienkāršākā pelējuma noteikšanas metode balstās uz raksturīgo pelējuma smaržu un krāsas maiņu, ko tā izraisa augšanas laikā. Ja telpā smaržo mitrs, slapjš vai zemisks, ir vērts tajā meklēt pelējuma pazīmes. Pelējums var augt dažādās krāsās, tostarp sarkanā, baltā, pelēkā un melnā krāsā. Izmainītas krāsas plankumi, kas smaržo pēc pelējuma, parasti jāuzskata par pelējumu. Ja sienās, bēniņos vai ventilācijas sistēmā aug pelējums, pelējuma smaka var nebūt lokalizēta pelējuma invāzijas vietā.
Pelējuma sporas ir katrā mājā, bet aktīvi augošas pelējuma kolonijas nav. Tas ir tāpēc, ka pelējuma attīstībai ir nepieciešams gan bioloģiskās pārtikas krājums, piemēram, koks vai papīrs, gan liels mitruma daudzums. Labi uzturētā mājā nekad nav pietiekami daudz liekā mitruma, lai varētu augt pelējums. Tāpēc ūdens un ūdens bojājumu meklēšana ir laba pelējuma noteikšanas metode.
Pelējuma noteikšanas laikā vienmēr ir jāizpēta mājas vietas, kurās ir nosliece uz mitrumu. Vannas istabās, jo īpaši vannas istabās bez atbilstošas ventilācijas, bieži rodas pelējums. Telpas zem izlietnēm un trauku mazgājamām mašīnām arī ir pakļautas pelējuma augšanai. Vietās, kur jumti ir lēni noplūduši, bēniņos var veidoties pelējums, un tas ir jāizpēta, īpaši, ja mājas jumts ir vecāks vai sliktā stāvoklī.
Pagrabi ir īpaši pakļauti pelējuma invāzijai. Atklātās caurules pagrabos var radīt kondensāciju, kurā var veidoties pelējums. Pagraba sienas var izplūst vai izsūkties, un tas nodrošina lielisku augsni pelējuma augšanai. Pagraba applūšana var izraisīt arī sienu un paklāju piesātinājumu, un jebkurš pagrabs, kurā ir plūdu bojājumu pazīmes, rūpīgi jāpārbauda, vai nav pelējuma pazīmju, jo abi bieži vien iet roku rokā.
Komplekti un laboratorijas piedāvā testus, lai noteiktu, vai paraugā ir vai nav pelējuma. Šīs pelējuma noteikšanas metodes ir precīzas, bet ne vienmēr noderīgas. Tā kā pelējuma sporas ir katrā mājā, šie testi var dot pozitīvus rezultātus pat tad, ja nav patiesas pelējuma problēmas.