Kādi ir plusi un mīnusi, izvēloties galveno dietologu?

Studenti, kuri interesējas par uzturu, var apsvērt iespēju studēt par dietologu koledžā, un tā var būt laba izvēle tiem, kuri plāno veidot karjeru uztura un ēdiena gatavošanas jomā. Tomēr dažos gadījumos šo specialitāti var uzskatīt par pārāk specifisku kādam, kurš kādreiz varētu vēlēties cita veida darbu, un tādā gadījumā vislabākais varētu būt vispārīgāks specialitāte. Grāds vien parasti neļaus personai kļūt par klīnisko dietologu vai uzņemties līdzīgu lomu, jo var būt nepieciešama arī prakse, reģistrācija un licencēšana.

Viens no pievilcīgākajiem aspektiem, izvēloties dietologa specialitāti, ir tas, ka tas ļauj absolventiem strādāt dažādos saistītos amatos. Piemēram, daudzi absolventi kļūst par privātiem uztura speciālistiem, kas nozīmē, ka pie viņiem nāk visu veidu cilvēki, lai saņemtu padomu, kā pareizi ēst. Daži dietologi izvēlas strādāt koledžās vai pārtikas izplatītājos. Citi var dot priekšroku darbam ar tiem, kuri ir slimi vai kuriem nepieciešama īpaša diēta, un tādā gadījumā slimnīca, pansionāts vai ārstniecības centrs var būt labākais risinājums darbam. Dietologiem mēdz būt iespējas dažādās jomās, kas ietver cilvēku konsultēšanu par to, ko ēst, tāpēc darbu bieži vien ir vieglāk atrast nekā citās jomās.

No otras puses, dietologa specialitāte ir diezgan specifiska, kas nozīmē, ka šīs jomas absolventiem var būt grūti atrast darbu ārpus dietoloģijas arēnas. Tie, kas nav pārliecināti, vai vēlas palikt šajā jomā, var apsvērt citu specialitāti, kas viņus joprojām kvalificētu, lai kļūtu par sava veida dietologu. Piemēram, ķīmijas vai konsultēšanas grāds var būt noderīgs šajā karjerā, taču tas var būt arī ērts, ja kāds nolemj darboties citā nozarē. Dažos gadījumos vēl vispārīgāka specialitāte, piemēram, uzņēmējdarbība, komunikācija vai matemātika, var būt vislabākā, ja to apvieno ar nepilngadīgo diētikā. Tas var arī atvieglot pāreju uz citu lauku.

Studenti, kuri plāno apgūt dietologa specialitāti, var secināt, ka šis grāds nav īpaši noderīgs, kamēr tas nav apvienots ar citām prasībām. Piemēram, vairums darbu paredz, ka dietologiem ir jāiziet prakse, tāpēc daudzās grādu programmās šāda praktiska pieredze tagad ir iekļauta kā prasība pirms absolvēšanas. Lielākajā daļā jomu arī dietologiem ir jāreģistrējas, pirms viņi strādā šajā jomā, kas nozīmē, ka viņiem ik pēc dažiem gadiem ir jānokārto pārbaudījums un jāiegūst tālākizglītība. Dažās jomās arī dietologiem ir jāsaņem licence, kas var ietvert cita testa nokārtošanu, pirms viņi var strādāt šajā jomā. Šo iemeslu dēļ studentiem, kuri plāno apgūt dietologa specialitāti, jāzina, ka ar šo grādu vien var nepietikt, lai iegūtu darbu šajā jomā.