Kādi ir sirds un plaušu atdzīvināšanas pamatprincipi?

Rīcības secība pieaugušajam ir vienkārša un apgūstama dažu stundu kursā. Vispirms jāpārliecinās, ka vieta ir droša, jāpārbauda reakcija un elpošana, atliecot galvu un paceļot zodu. Ja cietušais nereaģē un neelpo normāli, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 112 un jāsāk krūšu kurvja saspiešana. Agonāla, reta un trokšņaina elpa nav normāla elpošana, un tieši tās nepareiza vērtēšana visbiežāk aizkavē palīdzību.

Krūšu kurvja saspiešanu veic krūšu kaula vidusdaļā ar ātrumu 100 līdz 120 reizes minūtē un pieaugušajam aptuveni 5 līdz 6 cm dziļumā, ļaujot krūškurvim pēc katras saspiešanas pilnībā atgriezties sākuma stāvoklī. Apmācīti glābēji pēc 30 saspiešanām veic divus elpinājumus, bet, ja glābējs elpināt nevēlas vai neprot, ieteicams nepārtraukti turpināt tikai saspiešanu, jo tas ir daudz labāk nekā nedarīt neko.

Būtiska daļa ir automātiskais ārējais defibrilators. Ierīce pati analizē sirds ritmu un balss komandās pasaka, vai un kad nospiest triecienu, tāpēc to drīkst lietot arī cilvēks bez medicīniskās izglītības. Jo ātrāk tiek veikta defibrilācija kambaru fibrilācijas gadījumā, jo lielākas izdzīvošanas izredzes, tāpēc ideālā gadījumā viens cilvēks saspiež krūšu kurvi, bet otrs atnes defibrilatoru. Publiski pieejamu ierīču atrašanās vietas ir atzīmētas kartēs, un ir vērts iepriekš zināt, kur tuvākā atrodas jūsu darbavietā vai mājas tuvumā.

Bērniem shēma nedaudz atšķiras: apmācīti glābēji sāk ar pieciem elpinājumiem un pēc tam izmanto attiecību 15 saspiešanas pret 2 elpinājumiem, bet saspiešanas dziļums ir aptuveni trešdaļa no krūškurvja dziļuma. Cilvēkam, kurš nav apmācīts, arī bērna gadījumā labākais risinājums ir izsaukt palīdzību un rīkoties pēc dispečera norādēm.

Biežākās kļūdas ir zināmas un novēršamas. Pirmā ir pulsa taustīšana: tas prasa laiku, un neapmācīts cilvēks bieži kļūdās, tāpēc vadlīnijas iesaka vērtēt apziņu un elpošanu. Otrā ir pārāk sekla vai pārāk lēna saspiešana. Trešā ir garas pauzes starp saspiešanām, mēģinot pārvietot cietušo vai meklēt telefonu. Ceturtā ir bailes salauzt ribas: ribu lūzums ir iespējams, taču sirdsdarbības apstāšanās bez palīdzības beidzas ar nāvi. Cilvēku, kurš sāk normāli elpot, novieto stabilā sānu pozā un turpina novērot.

Juridiskās bažas Latvijā kavē palīdzību biežāk, nekā vajadzētu. Neatliekamās palīdzības sniegšana atbilstoši savām prasmēm ir sagaidāma rīcība, savukārt neatstāšana bez palīdzības ir pienākums, kas noteikts normatīvajos aktos. Praktiski tas nozīmē, ka pareizā rīcība ir zvanīt 113, sākt saspiešanu un darīt to, ko spējat, nevis gaidīt kādu zinošāku. Ja esat neskaidrībā, dispečers pa telefonu pateiks katru nākamo soli.