Kādi ir visizplatītākie elektrokardiostimulatora riski?

Visbiežāk sastopamie elektrokardiostimulatora riski ir infekcija elektrokardiostimulatora vietā, asiņošana vai zilumi, slikta reakcija uz anestēziju un bojāta elektrokardiostimulatora implantācija. Šie riski joprojām ir diezgan zemi, īpaši cienījamā medicīnas iestādē. Retāk sastopamie elektrokardiostimulatora riski ietver plaušu sabrukumu, perikarda maisiņa punkciju un elektrokardiostimulatora pārvietošanos vai nepareizu sākotnējo novietojumu, kas nākotnē rada problēmas. Šīm komplikācijām var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Elektrokardiostimulators ir maza ierīce, kas ievietota pacienta krūtīs, lai regulētu sirdsdarbību. Tas ietver vadus, kas savienoti ar sirdi, kā arī nelielu ģeneratoru. Elektrokardiostimulatora implantācijas operāciju var veikt vispārējā, reģionālā vai vietējā anestēzijā, un to veic ķirurgs ar radiologa palīdzību, lai palīdzētu pareizi novietot vadus. Parasti bažas, kas saistītas ar elektrokardiostimulatora implantāciju, tiek uzskatītas par mazāk nopietnām nekā elektrokardiostimulatora neizmantošanas risks, un elektrokardiostimulatora riski tiek rūpīgi izvērtēti individuāli pirms operācijas ieteikšanas.

Infekcijas var rasties pat tad, ja operācijas vietas kontrole ir ļoti stingra, jo dažkārt ādas baktērijas iekļūst brūcē vai nejauši ar instrumentiem tiek ievadīti piesārņotāji. Cilvēkiem, kuri pēc elektrokardiostimulatora implantācijas pamana karstumu, jutīgumu vai pietūkumu, par to jāpaziņo ķirurgam un jāsaņem infekcijas novērtējums. Jo īpaši pacientiem, kuri lieto asins šķidrinātājus, pastāv lokālu zilumu un asiņošanas risks, ja ir uzstādīts elektrokardiostimulators.

Neparastas ir arī anestēzijas nevēlamās reakcijas, jo pacienti tiek rūpīgi pārbaudīti, lai noteiktu acīmredzamus riska faktorus, taču tie var notikt. Tāpat pacientiem var rasties reakcija uz marķierkrāsu, ko radiologs izmanto, lai palīdzētu ķirurgam. Arī cits izplatīts elektrokardiostimulatora risks, kas saistīts ar bojātas ierīces implantāciju, ir salīdzinoši neparasts. Šīs ierīces pirms uzstādīšanas tiek rūpīgi pārbaudītas, lai izvairītos no situācijām, kad ķirurgiem ir jāatgriežas, lai ievietotu jaunu elektrokardiostimulatoru.

No retāk sastopamajiem elektrokardiostimulatora riskiem dažkārt rodas caurdurtas plaušas un perikarda maisiņi, ja radiologs un ķirurgs nesaskaņojas, pacientam ir īpaši irdeni audi vai procedūras laikā kaut kas noiet greizi. Tāpat neparasts ir ierīces nepareizs novietojums, taču dažreiz tas notiek, un dažreiz pacienti izspiež ierīci vai vadus enerģiskas darbības laikā pēc operācijas.

Ja pacientam tiek ieteikts elektrokardiostimulators, ķirurgam ir jāpārskata elektrokardiostimulatora riski un komplikāciju brīdinājuma pazīmes, lai pacients varētu nekavējoties rīkoties, ja rodas problēma. Parasti pacientiem ar elektrokardiostimulatoriem nav problēmu un viņi var atgriezties pie normāla fiziskās aktivitātes līmeņa pēc atveseļošanās pēc operācijas.