Smadzeņu darbības traucējumi nav nekas neparasts cilvēkiem, kuriem ir visattīstītākās smadzenes no jebkuras radības, kas var staigāt pa zemi. Smadzeņu darbības traucējumi svārstās no vieglas emocionālas vai ķīmiskas nelīdzsvarotības līdz smagām traumām un ievainojumiem. Visizplatītākie smadzeņu darbības traucējumi ir tie, kas ietekmē cilvēka spēju efektīvi un pieņemami mijiedarboties ar apkārtējo pasauli. Tie ietver autismu, mācīšanās traucējumus, depresiju un uzmanības deficīta traucējumus (ADD).
Visbiežāk sastopamajiem smadzeņu darbības traucējumiem, ko neizraisa traumas, var būt dažādi cēloņi. Sarežģītajām cilvēka smadzenēm ar augsti attīstītajām kognitīvajām spējām ir daudz vietu un veidu, kādos lietas var noiet greizi. Traucējumi var būt saistīti ar smadzeņu ķīmisko vai vielmaiņas aktivitāšu novirzēm, piemēram, ADD, bipolāriem traucējumiem un citām disfunkcijām. Tie var ietekmēt arī pašu smadzeņu struktūru, piemēram, autisma vai Alcheimera slimības gadījumā.
Autisma gadījumā bieži vien ir neparasti zema asins plūsma uz noteiktām smadzeņu daļām, kā rezultātā šajās zonās ir mazāk smadzeņu šūnu. Šie apstākļi gandrīz vienmēr parādās zīdaiņa vecumā. No otras puses, Alcheimera slimība ir deģeneratīvs stāvoklis, kas galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus un izraisa pakāpenisku smadzeņu masas zudumu. To bieži raksturo apjukums un atmiņas zudums, kā arī pieaugoša nespēja parūpēties par sevi. Ārsti vēl nezina precīzus Alcheimera slimības cēloņus, taču ir uzlabojuši spēju to diagnosticēt un atšķirt no citām slimībām, kurām ir līdzīgi simptomi.
Daudzi smadzeņu darbības traucējumi paši par sevi nav garīgās funkcijas trūkums, bet var izraisīt to. Insults un smadzeņu traumas ir vieni no biežākajiem smadzeņu darbības traucējumiem, kas rodas pēkšņi un ko bieži izraisa ārēji faktori. Smadzeņu traumas, protams, izraisa notikumi ārpus smadzenēm. Neatkarīgi no fiziskas traumas, kas pati par sevi ir ļoti nopietna, apstākļi un slimības pārējā ķermenī var izraisīt smadzeņu bojājumus. Starp tiem ir sirds slimības, augsts asinsspiediens un karstuma dūriens.
Insults ir visizplatītākā cerebrovaskulārā slimība, proti, slimība, kas ietekmē asinsriti smadzenēs. Tas notiek, ja smadzeņu artērija ir bloķēta vai smadzenēs notiek asiņošana. Abi var izraisīt skābekļa trūkumu skartajā zonā, kā arī infarktu, audu zonas bojājumus. Visi insulti noved pie tā, ka noteiktā smadzeņu daļā tiek liegta asins plūsma, taču to izmērs var būt no masīva līdz tikko pamanāmam. Tie var rasties jebkurā smadzeņu daļā, un tāpēc tiem ir neierobežots iespējamo efektu klāsts.