Prezidents Vudro Vilsons tika ievēlēts uz otro termiņu Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā 1916. gadā ar kampaņas saukli “Viņš atturēja mūs no kara”. Pēc neveiksmīgā miera līguma veicināšanas starp Pirmā pasaules kara sabiedrotajām un centrālajām lielvalstīm Vilsons 6. gada 1917. aprīlī parakstīja kara pieteikumu Vācijai, kura 1917. gada februārī draudēja ar neierobežotu zemūdeņu karu.
Lai veicinātu mieru pēc Pirmā pasaules kara un veicinātu morāli Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu vidū, Vilsons uzstājās Kongresa kopsēdē 8. gada 1918. janvārī. Šī uzruna būtībā ir pēckara miera plāns, ko vēsturiski dēvē par Vudro Vilsona runu par četrpadsmit punktiem. Pirmie pieci runas punkti sniedza vispārīgas vadlīnijas, un pārējie Vudro Vilsona četrpadsmit punkti bija konkrēti jautājumi, kas bija jāatrisina kara beigās.
Pirmais no Vudro Vilsona četrpadsmit punktiem bija atsauce uz slepenās diplomātijas laikmetu, kas norisinājās Eiropā. Vilsons aicināja noslēgt atklātas derības un līgumus starp valstīm. Šāda pārredzamība ļautu uzņemties atbildību par visām starptautiskajām vienošanām.
Vudro Vilsona četrpadsmit punktu otrais un trešais punkts attiecas uz jūru brīvību un brīvo tirdzniecību. Vilsons norādīja, ka visām valstīm ir jābūt pilnīgai brīvībai jūrās ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, un to vajadzētu mainīt tikai ar starptautisku līgumu. Vilsons apgalvoja, ka ir jānovērš visi ekonomiskie šķēršļi un jāatļauj brīva tirdzniecība starp miermīlīgām valstīm.
Ceturtais un piektais punkts prasa miermīlīgām nacionālajām valstīm atteikties no varas. Ceturtajā punktā Vilsons paziņo, ka visām miermīlīgajām valstīm ir jāatbruņojas un tām ir tikai pietiekami daudz ieroču iekšzemes drošības nolūkos. Piektajā punktā imperiālistiskām valstīm ir jānoraida visas koloniālās prasības un jāstrādā saistībā ar savu koloniālo iedzīvotāju interesēm.
Vudro Vilsona četrpadsmit punktu seši, septiņi un astotie punkti prasa, lai Krievija, Beļģija un Francija tiktu evakuētas un vajadzības gadījumā atjaunotas. Īpašs uzsvars tiek likts uz Krieviju. Vilsons apgalvo, ka viņiem ir jādod iespēja pierādīt labu uzvedību un labo gribu kā brīvai nācijai.
Nākamie trīs punkti attiecas uz jautājumu par robežu pārzīmēšanu, kas tika mainītas Pirmā pasaules kara dēļ. Vilsons pārliecinās, ka Itālijai, Austrijai-Ungārijai un Balkāniem ir jāevakuē, jāatjauno un jāpārzīmē savas teritorijas, pamatojoties uz valstspiederības līnijām. Divpadsmitais un trīspadsmitais punkts prasa Turcijas un Polijas neatkarību un suverenitāti.
Vudro Vilsona grāmatas “Četrpadsmit punkti” pēdējais punkts aicina izveidot starptautisku nāciju asociāciju, kas dzird visu tautu balsis. Šī punkta dēļ tika izveidota Nāciju līga, kas vēlāk tika likvidēta un tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija.
Vudro Vilsona Četrpadsmit punkti tiek mācīti Amerikas politiskās domas un starptautisko attiecību studentiem. Tiek uzskatīts, ka Vilsons ir veicinājis amerikāņu uzskatus par liberālismu ārpolitikā.