Pietiekama saprāta princips būtībā nosaka, ka visām lietām, kas pastāv vai notiek, ir pamatcēlonis. Šis iemesls var būt vai nu ārējs, piemēram, bumbiņa, kas lido pa gaisu, jo kāja to iespēra, vai iekšējs, piemēram, ja cilvēks sit bumbu, jo viņš vai viņa gūst baudu no tās. Princips vispirms kaut kādā veidā parādījās Parmenīda darbos, bet terminu ieviesa Gotfrīds Leibnics, kurš arī ir visvairāk pazīstams ar šo ideju. Leibnics teica, ka visa patiesība ir patiesība, jo vai nu tās noliegums nozīmē pretrunu, vai tāpēc, ka tā ir laba.
Pamata izpratne par pietiekama saprāta principu ir tāda, ka visām lietām ir pamatcēlonis vai iemesls to esamībai. Būtībā tas ir loģisks ekvivalents apgalvojumam, ka nekas nerodas no nekā. Ja vīrietis nolec no debesskrāpja, nepietiek pieņemt, ka tas tikko notika; kaut kur ir jābūt iemeslam. Šis cēlonis var būt ārējs vai iekšējs faktors.
Ārējais faktors rodas no kaut kā cita, nevis pašas lietas. Piemēram, ja vīrietis nolec no debesskrāpja, viņš to var darīt, jo sagūstītājs viņam draudēja ar spīdzināšanu, ja viņš nelēks. Iemesls, kāpēc viss krīt pret zemi, ir tāpēc, ka visa matērija Visumā ir pievilkta viena otrai un lielākām lietām ir lielāka gravitācijas pievilkšanās. Šī principa mērķis ir izskaidrot visus patvaļīgos — šķietami neplānotos — notikumus ar domu, ka aiz tiem ir pietiekams iemesls.
Iekšējos faktorus bieži ir grūtāk noteikt, taču tie būtībā ir iemesli, kas nāk no konkrētas darbības izraisītāja. Piemēram, vīrietis var nolēkt no debesskrāpja, jo ir noteicis, ka eksistencei nav noteikta mērķa un viņš nebauda sevi. Pietiekama saprāta princips nozīmē, ka nav neizskaidrojamu lietu vai notikumu.
Leibnics, filozofs, kurš ir slavenākais ar pietiekama saprāta principu, teica, ka visas patiesības ir atkarīgas no viena no diviem principiem. Pretrunu princips nosaka, ka ir jābūt kādai patiesībai, ja idejas vai notikuma noliegšana izraisa pretrunu. Piemēram, Leibnics noteikti vai nu eksistēja, vai neeksistēja — viņš nevarētu izdarīt abus, tāpēc vienai jābūt patiesībai. Otro principu Leibnics identificēja kā labākā principu, kas nosaka, ka viss, kas ir patiess, ir tāds, jo tas ir paredzēts labākajam.