Kāpēc Ilinoisu sauc par Linkolna zemi?

Linkolns nav dzimis Ilinoisā. Viņš piedzima Kentuki štatā, bērnību pavadīja Indiānā un uz Ilinoisu pārcēlās ap 1830. gadu, jau būdams jauns vīrietis. Ilinoisā viņš strādāja dažādus darbus, mācījās tiesības pašmācības ceļā, 1834. gadā tika ievēlēts štata likumdevēja apakšpalātā un vēlāk kļuva par pieprasītu advokātu Springfīldā, kur nodzīvoja līdz aizbraukšanai uz Vašingtonu prezidenta amatā. Springfīldā viņš arī apglabāts.

Tieši tāpēc trīs štati par Linkolnu strīdas ar dažādiem apgalvojumiem: Kentuki uzsver dzimšanas vietu, Indiāna bērnību, bet Ilinoisa pieaugušā dzīvi un karjeru. Ja kaut kur lasāt, ka Linkolns ir Ilinoisas dēls, tas ir saīsinājums, nevis fakts. Šī nianse ir laba pārbaude teksta kvalitātei: uzticams avots vienmēr nošķir dzimšanas vietu no dzīvesvietas.

Sauklis radās kā tirgvedības rīks. Ilinoisa to sāka drukāt uz numura zīmēm, un vēlāk štats to nostiprināja arī kā oficiālu saukli, papildus jau esošajai iesaukai prēriju štats. Tāda ir amerikāņu prakse: štatam vienlaikus var būt oficiāla devīze, oficiāls sauklis un vairākas neoficiālas iesaukas, un tās neizslēdz cita citu. Latviešu tekstā tās ir jānošķir, jo vārds „devīze" un vārds „sauklis" nav sinonīmi.

Latvijā tuvākais līdzinieks ir vietu zīmolvedība, nevis simbolika. Valsts līmenī eksporta un tūrisma veicināšanai izmanto zīmolu, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un pašvaldībām mēdz būt savi saukļi un vizuālās identitātes, kas apstiprinātas domes lēmumā. Atšķirībā no ģerboņa sauklis nav heraldisks objekts, tāpēc Valsts heraldikas komisijas atzinums tam nav vajadzīgs.

Ja pašvaldība vai uzņēmums Latvijā plāno savu saukli, praktiskā secība ir šāda. Vispirms pārbauda, vai līdzīgs apzīmējums jau nav reģistrēts kā preču zīme Patentu valdes un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja datubāzēs. Pēc tam izlemj, vai sauklis tiks reģistrēts kā preču zīme; nereģistrēts sauklis praksē ir grūti aizsargājams, ja to sāk lietot cits. Visbeidzot, jāpārliecinās, ka autortiesības uz dizainu un fotogrāfijām ar līgumu ir nodotas pasūtītājam, nevis palikušas aģentūrai.

Biežākā kļūda ir ieguldīt lielu naudu vizuālajā identitātē un tikai pēc tam pārbaudīt tiesības. Ja izrādās, ka apzīmējums sakrīt ar svešu preču zīmi, jāmaina viss: izkārtnes, iepakojums, domēns un sociālo tīklu konti. Patentpilnvarotā konsultācija pirms projekta sākuma maksā daudz mazāk nekā šāda pārtaisīšana, un tieši šajā brīdī speciālists ir vērts naudas.

Vēsturiskā zīmola vērtība ir arī reāla nauda. Springfīldā ap Linkolna mantojumu ir izveidots muzeju, māju un kapavietas tūrisma kopums, kas piesaista apmeklētājus visu gadu. Latvijā līdzīgi darbojas ar personībām saistītie maršruti, piemēram, rakstnieku un mākslinieku muzeji un mājas, un šādu objektu tīklu koordinē nozares iestādes kopā ar pašvaldībām; ja plānojat šādu piedāvājumu, sākt ir vērts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tūrisma nodaļas ieteikumiem.