TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Linkolna memoriāls?

Īsā atbilde

Linkolna memoriāls ir prezidentam Abrahamam Linkolnam veltīta piemiņas celtne Vašingtonā, atklāta 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Tā ir veidota kā antīks templis ar kolonnām, un tās centrā sēž marmorā kalta Linkolna figūra, bet sienās iecirsti divi viņa slavenākie runu teksti.

Celtne atrodas Nacionālās alejas rietumu galā, iepretim Vašingtona obeliskam, un abus atdala garš atspulga baseins. Šis izkārtojums ir apzināts: skatītājs redz abus objektus vienā asī, un starp tiem izveidojas telpa, kas Vašingtonā kļuvusi par galveno publisko pulcēšanās vietu.

Arhitektūra ir dorisks templis, un kolonnu skaits atbilst štatu skaitam Linkolna nāves brīdī. Iekšienē ir trīs telpas. Vidējā ir Linkolna skulptūra, kas veidota no gaiša marmora un ir vairākas reizes lielāka par cilvēku, un tēlnieks to attēlojis sēdošu krēslā, ar vienu roku saspiestu dūrē, otru atvērtu. Sānu telpās sienās ir iecirsti Getisburgas runas un otrās inaugurācijas runas teksti, un tieši šie teksti ir galvenais iemesls, kāpēc vieta uztverama kā domu, nevis uzvaras piemineklis.

Memoriāla nozīme ir mainījusies līdz ar ASV sabiedrību. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tur notika dziedātājas Mariannas Andersones koncerts pēc tam, kad viņai melnādainās izcelsmes dēļ tika liegta koncertzāle, un tas kļuva par pagrieziena punktu publiskajā diskusijā. 1963. gadā no memoriāla kāpnēm Mārtins Luters Kings teica savu pazīstamāko runu, un kopš tā laika vieta ir cieši saistīta ar pilsonisko tiesību kustību.

Memoriālu apsaimnieko nacionālā parku pārvalde, ieeja ir bez maksas, un tas ir atvērts arī vakaros, kad apgaismota skulptūra izskatās citādi nekā dienā. Vieta ir arī viens no biežāk izmantotajiem protesta un piemiņas pasākumu laukumiem, un tieši tāpēc tur regulāri notiek konservācijas darbi un akmens tīrīšana.

Attēlu ziņā memoriāls ir viens no pazīstamākajiem ASV simboliem, jo tas ir attēlots uz naudas: gan uz santīma monētas noteiktās sērijās, gan uz piecu dolāru banknotes. Tieši tāpēc daudzi to atpazīst, vēl nekad nebūdami Vašingtonā.

Latvijas lasītājam tuvākais salīdzinājums ir Brīvības piemineklis Rīgā. Arī tas ir vienlaikus arhitektūras objekts, simbols un pulcēšanās vieta, arī tam ir uzraksts, kas nes galveno domu, un arī tas padomju okupācijas gados kļuva par pilsoniskas pretestības vietu, kur ziedu nolikšana bija politisks akts. Atšķirība ir izcelsmē: Brīvības piemineklis tika uzbūvēts par sabiedrības saziedotu naudu, savukārt Linkolna memoriāls ir valsts pasūtījums.

Ko zināt pirms apmeklējuma

Memoriāls ir brīvi pieejams, bez biļetēm un bez rindas, un to var apskatīt jebkurā diennakts laikā, taču vislielākā cilvēku plūsma ir vasarā un valsts svētkos. Kāpnes ir augstas, bet pieejamība ratiņkrēslā ir nodrošināta ar liftu no sānu puses.

Ja laiks ir ierobežots, vērts saplānot vienu maršrutu gar Nacionālo aleju, jo blakus atrodas Korejas un Vjetnamas karu memoriāli un Otrā pasaules kara memoriāls. Aktuālos darba laikus un ierobežojumus publicē parku pārvalde.

Kā lasīt pieminekli

Piemineklis vienmēr stāsta divus stāstus: par attēloto notikumu un par laiku, kad tas celts. Linkolna memoriāls tika būvēts paaudzi pēc pilsoņu kara, kad ASV meklēja vienojošu stāstu, un tāpēc tajā uzsvērta savienības saglabāšana, nevis uzvara pār dienvidiem.

To pašu paņēmienu var izmantot Latvijā. Jautājums, kad piemineklis celts, kas to finansēja un kādu uzrakstu izvēlējās, par attiecīgā laika sabiedrību pasaka ne mazāk kā pats tēlniecības darbs, un tas palīdz saprast arī strīdus par padomju laika objektu likteni.

Vēl viens praktisks jautājums ir par tekstu. Linkolna memoriālā runu teksti ir daļa no arhitektūras, un tie maina apmeklējuma raksturu: cilvēks tur lasa, nevis tikai skatās. Šo paņēmienu vēlāk pārņēma daudzi 20. gadsimta memoriāli, tostarp Vjetnamas kara memoriāls ar vārdu sarakstu.

Ja gatavojat prezentāciju, ir vērts salīdzināt vienu ASV un vienu Latvijas piemiņas vietu pēc vienādiem kritērijiem: kas pasūtīja, kāds ir uzraksts, kā vietu lieto šodien un kurš par to rūpējas. Šāds salīdzinājums ir saturīgāks nekā atsevišķi apraksti.

Avoti