TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc Nevada kļuva par ASV štatu Pilsoņu karā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nevadu Amerikas Savienotajās Valstīs uzņēma 1864. gada rudenī, Pilsoņu kara pēdējā posmā, un galvenie iemesli bija politiski: Savienībai bija vajadzīgas papildu balsis Kongresā un prezidenta vēlēšanās. Populārais stāsts, ka Nevadu uzņēma tās sudraba dēļ, ir vēlāk radīta vienkāršošana.

Nevadas straujā izaugsme sākās 1859. gadā, kad tagadējās Virdžīnijas pilsētas apkaimē atklāja bagātīgu sudraba un zelta atradni. Tuksnesī, kur līdz tam dzīvoja pamatiedzīvotāju kopienas un daži ceļinieki, dažu gadu laikā izauga kalnraču pilsētas ar avīzēm, teātriem un biržu. Tieši no šā laika nāk Nevadas otrs segvārds, kas norāda uz sudrabu, un tieši šī bagātība padarīja teritoriju pamanāmu Vašingtonā.

Uzņemšanas brīdī Nevadā dzīvoja krietni mazāk cilvēku, nekā parasti prasīja jauna štata izveidošanai. Tas neapturēja procesu, jo Savienības politiskajai vadībai bija svarīgākas citas lietas. Jauns štats nozīmēja divas papildu vietas Senātā, papildu balsis prezidenta vēlētāju kolēģijā un, kas bija būtiskākais, papildu balsis konstitūcijas grozījumam, kas aizliedza verdzību. Uzņemšana notika dažas dienas pirms 1864. gada prezidenta vēlēšanām.

Ar Nevadas uzņemšanu saistīts arī viens no 19. gadsimta sakaru vēstures notikumiem. Lai dokumenti paspētu nonākt Vašingtonā, štata konstitūcijas teksts tika pārraidīts pa telegrāfu, un tas tolaik bija viens no garākajiem un dārgākajiem telegrāfa sūtījumiem. Šis sīkums labi parāda, cik steidzama bija lieta: parastais ceļš ar pasta sūtījumu būtu bijis par lēnu.

Sudraba versija nav pilnīgi izdomāta, bet tā apgriež cēloņus otrādi. Sudrabs padarīja teritoriju apdzīvotu un ekonomiski nozīmīgu, un bez tā par štata statusu vispār nebūtu runas, taču pati Savienība kara finansēšanai Nevadas raktuves nekontrolēja: tās piederēja privātiem uzņēmumiem, un nodokļus tās maksāja tāpat kā citviet. Vēsturnieki, arī štata arhīva darbinieki, šo mītu ir atkārtoti skaidrojuši, tomēr tūrisma stāstos tas dzīvo tālāk.

Latvijas lasītājam šeit ir noderīga salīdzināma doma. ASV štats nav administratīvi teritoriāla vienība, ko centrs izveido pēc lietderības apsvērumiem: tā ir federācijas dalībvalsts ar savu konstitūciju, parlamentu, tiesām un nodokļiem, un jauna štata uzņemšana ir politisks darījums starp Kongresu un attiecīgo teritoriju. Tieši tāpēc Nevadas gadījumā izšķirošās bija balsis, nevis iedzīvotāju skaits.

Latvija ir unitāra valsts, un teritoriālais iedalījums šeit ir Saeimas kompetencē. Pašvaldību robežas, apvienošanu un sadalīšanu nosaka ar likumu, kā tas notika 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā, kad novadu skaits tika būtiski samazināts. Pašvaldībai nav savas konstitūcijas un nav neatņemamu pilnvaru: to kompetenci nosaka likumi, un to var mainīt ar likuma grozījumu. Tāpēc ASV štatu un Latvijas novadu salīdzināšana kā līdzvērtīgu vienību salīdzināšana ir viena no izplatītākajām kļūdām.

Kā pārbaudīt šādus vēstures apgalvojumus

Pirmais solis ir atrast pirmavotu vai nopietnu pētījumu, nevis paļauties uz tūrisma bukletu. ASV gadījumā primāros dokumentus publicē Kongresa bibliotēka un Nacionālā arhīvu pārvalde, bet štatu vēsturi pārzina attiecīgā štata arhīvs un vēstures biedrība. Daudzi izplatītākie mīti ir tieši tur arī atspēkoti.

Otrais solis ir jautāt, kam stāsts ir izdevīgs. Vienkāršs skaidrojums par sudrabu, kas izglābj Savienību, ir daudz pievilcīgāks par sarežģītu stāstu par balsu skaitīšanu Kongresā, un tieši tāpēc tas ceļo tālāk. Trešais solis ir pārbaudīt datumus: šajā gadījumā uzņemšanas un vēlēšanu datumu tuvums paskaidro gandrīz visu.

Kā jaunas vienības rodas šeit un tur

ASV jauna štata uzņemšana prasa Kongresa lēmumu, un pašai teritorijai parasti jāsagatavo konstitūcija un jāapstiprina tā vietējā balsojumā. Vēsturiski katrs šāds solis bija saistīts ar varas līdzsvaru starp reģioniem, un šis process nav pabeigts arī šodien, par ko liecina diskusijas par Puertoriko un galvaspilsētas apgabala statusu.

Latvijā līdzīgas nozīmes lēmumi tiek pieņemti citādi. Valsts teritorijas un robežu jautājumi ir Satversmes un starptautisku līgumu joma, bet iekšējais iedalījums, proti, novadi, valstspilsētas un to robežas, tiek noteikts ar likumu, un pirms tam notiek pašvaldību viedokļu uzklausīšana. Ja interesē konkrētas pašvaldības robežu vai statusa maiņa, meklēt jāsāk pie Saeimas pieņemtajiem tiesību aktiem un par reģionālo attīstību atbildīgās ministrijas dokumentiem.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti