Neticīgs vēlētājs ir elektoru kolēģijas loceklis, kurš atsakās atdot balsi par savu solīto kandidātu. Šo terminu visbiežāk lieto Amerikas politikā, lai gan tehniski elektoru kolēģijas locekļi visā pasaulē varētu būt neuzticīgi, ja viņi to vēlas. Šīs personas bieži tiek pakļautas politiskai represijai par savu rīcību gadījumos, kad tās var identificēt. Citās jomās vēlētāju balsojumi ir aizklāti, tāpēc ir iespējams izveidot aizdomās turamo sarakstu, taču personas identitāti nevar apstiprināt.
Vēlēšanu kolēģija ir personu grupa, kas pazīstama kā vēlētāji un kuras tiek sasauktas, lai ievēlētu valsts amatpersonu. Parasti vēlētājiem mandātu piešķir vēlētāji, indivīdiem esot “apķīlātiem” balsot par konkrētiem kandidātiem vai partijām. Neapņemtie vēlētāji var balsot par to, kas viņiem patīk. Ieķīlāto vēlētāju gadījumā, ja persona balso par kādu citu, nevis par savu kandidātu, viņa kļūst par neticīgu vēlētāju.
Amerikas elektoru koledžas vēsturē 2008. gadā bija reģistrēti 156 neticīgi vēlētāji. No tiem 71 bija spiests kļūt neuzticīgs, jo viņu solītie kandidāti nomira laikā no vispārējām vēlēšanām līdz vēlēšanu kolēģijas sasaukšanai. Pārējie apzināti izvēlējās balsot par citiem kandidātiem dažādu iemeslu dēļ, lai gan šķiet, ka daži ir bijuši neuzticīgi nejauši, piemēram, 2004. gadā, kad Minesotas vēlētājs nejauši ierakstīja “Džons Edvards” gan prezidenta, gan viceprezidenta vēlēšanu biļetenos.
Vairāki neticīgie vēlētāji ir pieņēmuši apzinātu lēmumu balsot par opozīcijas kandidātu, jo uzskatīja, ka kandidāts ir labāk piemērots šim amatam. Citos gadījumos vēlētājs var sabojāt politisku paziņojumu. Piemēram, daži no Vašingtonas, DC, ir izvēlējušies nodot tukšas balsis, lai protestētu pret reģiona valstiskuma un pārstāvības trūkumu federālajā valdībā. Citi ir arī pārkāpuši savus solījumus protestēt pret to, ko viņi uzskata par nozagtām vai apšaubāmām vēlēšanām.
Dažos reģionos ir īpaši likumi, kas paredz sodus tiem, kas izvēlas balsot par kādu citu, nevis par kandidātu, par kuru viņš vai viņa ir solīts. Citi var tikt pakļauti partiju neuzticībai un sabiedrības noraidīšanai, taču viņiem nav juridiskas sankcijas. Tā kā pastāv defekācijas risks, vēlētājus parasti izvēlas ļoti rūpīgi. Vislabāk uz šiem amatiem kandidē augsta ranga un īpaši lojāli politisko partiju biedri, jo viņi vismazāk pārkāpj savu solījumu.