Uzticības solījums ir īsa runa, kurā teikts: “Es apņemos būt uzticīgs Amerikas Savienoto Valstu karogam un republikai, kuru tas pārstāv, vienai nācijai zem Dieva, nedalāmai, ar brīvību un taisnīgumu visiem.” Amerikas Savienotajās Valstīs to bieži deklamē publiskos pasākumos, un to parasti deklamē valsts skolās, īpaši pamatskolās. Lai to deklamētu, skolas bērniem ir jāstāv ar seju pret Amerikas karogu ar labo roku virs sirds.
Uzticības solījumu 1892. gadā uzrakstīja baptistu mācītājs un sociālistu autors Frensiss Belamijs. Belamijs uzrakstīja solījumu kā daļu no reklāmas kampaņas žurnālam Youth’s Companion, lai atzīmētu Kristofera Kolumba ceļojuma uz Ameriku 400. gadadienu. Tomēr Belamija oriģinālajā tekstā nebija nekādas atsauces uz Dievu.
Frāzes “zem Dieva” iekļaušanu iedvesmojusi katoļu grupa Kolumba bruņinieki, kas 1951. gadā pievienoja šo frāzi saviem apsvērumiem un mēģināja to padarīt par formālu solījuma daļu. Tomēr uzticības solījums tika oficiāli mainīts, iekļaujot frāzi līdz 1954. gadam, kad ministrs Džordžs Dohertijs noskaitīja sprediķi par to, kamēr tajā piedalījās prezidents Eizenhauers. Dohertijs un Eizenhauers runāja pēc sprediķa, un Eizenhauers nākamajā dienā ieviesa tiesību aktus, lai mainītu uzticības solījumu. Kopš tā laika “zem Dieva” ir oficiāli atzīta par teksta daļu.
Tomēr daudzi cilvēki apstrīd frāzes “zem Dieva” pieļaujamību uzticības ķīlā. Viņi apgalvo, ka, tā kā solījums tiek deklamēts valsts skolās un publiskos pasākumos, tas pārkāpj Pirmā grozījuma prasību par baznīcas un valsts atdalīšanu. 2002. gadā Augstākajā tiesā lietu iesniedza Maikls Ņūdovs, ateists, kurš nevēlējās, lai viņa meitai klasē būtu jāskaita vārdi “zem Dieva”. Tomēr Augstākā tiesa galu galā apgalvoja, ka Ņūdovam nebija tiesību ierosināt lietu tiesā, jo viņš bija šķīries un nebija vecāks, kuram ir galvenā aizbildniecība. Šī iemesla dēļ viņiem nebija jāpieņem spriedums par to, vai tas ir pirmā grozījuma pārkāpums.