Kāpēc tiek uzskatīts, ka žūrijas ir profesionāls prasītājs?

Īsā atbilde

Daži pētījumi ir parādījuši tendenci uz prasītāju neobjektivitāti zvērināto tiesas procesos. Runā, ka tiesas procesā zvērinātie pret prasītāju izjūt gandrīz automātisku simpātijas, jau no paša sākuma neuzticoties atbildētājam. Lai gan visas žūrijas prāvas nesākas ar šāda līmeņa neobjektivitāti, dažas juridiskās iestādes apgalvo, ka ievērojama daļa prāvu sākas ar prasītāju žūriju.

Ja žūrijai ir tendence būt par prasītāju, šī neobjektivitāte rada reālas problēmas tiesību sistēmai. Būtībā katram zvērinātajam ir jāierodas uz tiesas procesu ar tukšu lapu. Tas nozīmē, ka zvērinātajam nedrīkst būt aizspriedumi pret nevienu lietas dalībnieku. Ja zvērinātais, visticamāk, visus apsūdzētos uzskatīs par vainīgiem, kamēr nav pierādīts, ka viņi ir nevainīgi, viņš vai viņa nav laba izvēle zvērinātajai, jo aizspriedumi neveicina taisnīgu tiesu.

Lai gan daži var domāt, ka žūrijas, kas saistītas ar prasītāju, visbiežāk tiek novērotas lietās, kas saistītas ar briesmīgiem noziegumiem, daudzi apgalvo, ka tās tikpat bieži tiek novērotas lietās, kurās iesaistītas korporācijas kā atbildētājus. Tie, kas apsūdz zvērinātos, ka viņi atbalsta prasītāju, apgalvo, ka skandāli, kuros iesaistītas korporācijas, sabojā tieslietu sistēmu, liekot zvērinātajiem justies naidīgiem un aizdomīgiem pret korporatīvajiem atbildētājiem jau pašā tiesas procesa sākumā. Daži uzskata, ka profesionāls prasītāja zvērinātais uzskata, ka tiesas process, kurā ir iesaistīts korporatīvs atbildētājs, ir iespēja labot negodīgo sistēmu un sodīt korporāciju, piespriežot tai bargu sodu.

Citi apgalvo, ka prasītāju žūrijas nav būtiska problēma, jo īpaši tāpēc, ka tās attiecas uz korporācijām kā atbildētājiem. Šie tiesību eksperti apgalvo, ka zvērinātie ir dabiski aizdomīgi pret prasītājiem un viņu motīviem uzsākt tiesas prāvas pret korporācijām. Viņi apgalvo, ka zvērinātajiem ir līdzīgi uzskati kā plašai sabiedrībai, uzskatot, ka daudzu prasītāju motīvi ir aizdomīgi.

Reāla un biedējoša problēma pastāv, ja žūriju var nosaukt par prasītāju vai atbildētāju. Pats žūrijas prāvas mērķis ir pārliecināties, ka personas, kuras nav saistītas ar lietu un ir brīvas no aizspriedumiem, kalpo taisnīgumam, pasludinot spriedumu. Šī iemesla dēļ potenciālie žūrijas locekļi tiek rūpīgi pārbaudīti žūrijas atlases procesā. Diemžēl pārbaudes process ir nepilnīgs, un neobjektivitāte dažkārt joprojām izdodas nonākt tiesas zālēs.

Īsā atbilde

Saistītie jautājumi