TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc Vašingtonai nav savu senatoru?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Vašingtona ir federālais apgabals, nevis štats, tāpēc tās iedzīvotājiem nav ne gubernatora, ne balsstiesīgu senatoru Kongresā. Pilsētai ir ievēlēts mērs un dome, bet Kongress saglabā pēdējo vārdu tās likumos un budžetā.

Sākums meklējams ASV konstitūcijā, kas paredzēja īpašu apgabalu valsts galvaspilsētai, lai federālā valdība neatrastos neviena atsevišķa štata pakļautībā. Šis apgabals tika izveidots no kaimiņu štatu atdotas zemes, un tajā izauga Vašingtona. Cena par šo risinājumu ir tā, ka apgabala iedzīvotāji nav nevienā štatā, bet tieši štati ASV sūta pārstāvjus Kongresā.

Praktiski tas nozīmē šādu ainu. Apgabala iedzīvotāji ievēlē delegātu Pārstāvju palātā, kurš var uzstāties un strādāt komitejās, bet nevar balsot par likumprojekta galīgo pieņemšanu. Senātā pārstāvības nav vispār. Toties prezidenta vēlēšanās Vašingtonas iedzīvotāji piedalās: tiesības uz vēlētājiem prezidenta vēlēšanu kolēģijā apgabals ieguva ar konstitūcijas grozījumu 20. gadsimta sešdesmitajos gados.

Pilsētas pašpārvalde pastāv, bet tā ir nosacīta. Pēc pašpārvaldes likuma pieņemšanas 20. gadsimta septiņdesmitajos gados iedzīvotāji ievēlē mēru un pilsētas domi, kas pieņem vietējos lēmumus. Tomēr Kongress var iejaukties pilsētas pieņemtajos aktos un ietekmē tās budžetu, tāpēc vietējie lēmumi laiku pa laikam tiek atcelti federālā līmenī. Tieši šī atkarība uztur dzīvu kustību par štata statusa piešķiršanu.

Vašingtonas iedzīvotāji maksā federālos nodokļus, un tieši tas ir viņu galvenais arguments. Sauklis par nodokļiem bez pārstāvības, kas savulaik pavadīja amerikāņu revolūciju, šodien redzams uz pilsētas auto numura zīmēm. Pretarguments ir konstitucionāls: štata statusa piešķiršanai vajadzīgs Kongresa lēmums, un tas ir politisks jautājums, kurā abas lielās partijas redz atšķirīgu ieguvumu.

Latvijas lasītājam šeit ir vērts pamanīt kontrastu. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet tā nav nekāds atsevišķs federāls apgabals: tās iedzīvotāji ievēlē domi tieši tāpat kā citu pašvaldību iedzīvotāji un balso Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā. Latvijas galvaspilsētas īpašo statusu nosaka atsevišķs likums, bet tas neatņem iedzīvotājiem nevienas politiskās tiesības.

Praktiska piezīme ceļotājiem un korespondencei: Vašingtona pie Klusā okeāna un Vašingtona kā galvaspilsēta ir divas dažādas vietas, kuras šķir visa valsts. Galvaspilsētu apzīmē ar saīsinājumu DC, un tieši tur atrodas Latvijas vēstniecība ASV. Ja ārzemēs ir nepieciešama konsulārā palīdzība, jāvēršas Latvijas vēstniecībā vai konsulātā, nevis vietējās ASV iestādēs.

Ar ko štats atšķiras no apgabala un no teritorijas

Štatam ir sava konstitūcija, parlaments, gubernators, tiesas un pilnvērtīga pārstāvība abās Kongresa palātās. Federālais apgabals ir izņēmums, kas radīts galvaspilsētai. Vēl trešajā grupā ir ASV teritorijas, piemēram, Puertoriko un Guama, kuru iedzīvotājiem arī nav balsstiesīgu pārstāvju Kongresā, kaut daudzos gadījumos viņi ir ASV pilsoņi.

Tāpēc jautājums par balsstiesībām ASV nav atbildams ar vienu teikumu: tas ir atkarīgs no tā, kurā no šīm trim kategorijām cilvēks dzīvo. Latvijā šādas gradācijas nav; balsstiesības nosaka pilsonība un vecums, nevis dzīvesvietas administratīvais statuss.

Kāpēc tas skar arī Latvijas lasītāju

Vašingtonā pieņemtie lēmumi par aizsardzības budžetu, sankcijām un atbalstu sabiedrotajiem tieši skar arī Baltijas drošību, tāpēc noderīgi zināt, kurš tos pieņem. Ārpolitikas līnijas gadījumā izšķirošs ir Kongresa balsojums par budžetu, nevis pilsētas domes viedoklis.

Ja gribat sekot līdzi pirmavotiem, likumprojektu gaitu un balsojumus publicē Kongress savā oficiālajā vietnē, bet Latvijas oficiālo nostāju un divpusējās attiecības apraksta Ārlietu ministrija.

Kā ASV vispār sadala vietas Kongresā

Pārstāvju palātā vietu skaits starp štatiem tiek sadalīts pēc iedzīvotāju skaita, un to pārrēķina reizi desmit gados pēc tautas skaitīšanas. Senātā turpretī katram štatam ir divas vietas neatkarīgi no lieluma, tāpēc mazs štats Senātā sver tikpat, cik liels. Tieši šī asimetrija ir viens no iemesliem, kāpēc jautājums par jaunu štatu uzņemšanu vienmēr ir politiski karsts.

Latvijā šādas divu palātu konstrukcijas nav: Saeima ir viena palāta, un simts deputātu vietas tiek sadalītas starp pieciem vēlēšanu apgabaliem proporcionāli vēlētāju skaitam. Tas nozīmē, ka Latvijā nav atsevišķas palātas, kas pārstāvētu teritorijas kā tādas, un reģionu intereses jāaizstāv pašiem deputātiem un pašvaldību organizācijām.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti