Kas bija Ārons Burs?

Burs nāca no ietekmīgas Jaunanglijas garīdznieku un akadēmiķu dzimtas, ieguva izglītību Prinstonā un Amerikas Neatkarības kara laikā dienēja kontinentālajā armijā. Pēc kara viņš kļuva par advokātu un veidoja politisko karjeru Ņujorkas štatā, kur prata apvienot juridisko praksi ar organizatorisku darbu vietējās politiskajās struktūrās. Tieši spēja mobilizēt vēlētājus pilsētā padarīja viņu par vērtīgu sabiedroto Džefersona partijai, kas cīnījās pret federālistu pārsvaru.

1800. gada vēlēšanas kļuva par konstitucionālu krīzi. Tolaik elektori balsoja par diviem kandidātiem, nenorādot, kurš izvirzīts prezidenta un kurš viceprezidenta amatam, tāpēc Džefersons un Burs saņēma vienādu balsu skaitu. Lēmums nonāca Pārstāvju palātā, kur balsojumi atkārtojās daudzas reizes, līdz galu galā par prezidentu kļuva Džefersons, bet Burs ieņēma viceprezidenta amatu. Šī pieredze noveda pie konstitūcijas grozījuma, kas turpmāk paredzēja atsevišķu balsojumu par abiem amatiem.

1804. gadā Burs izaicināja uz dueli Aleksandru Hamiltonu, ilggadēju politisko pretinieku, kurš bija publiski nomelnojis viņa reputāciju. Duelī, kas notika Ņūdžersijas krastā pie Vīhokenas, Hamiltons tika nāvīgi ievainots un nākamajā dienā nomira. Lai gan dueļi tolaik joprojām pastāvēja kā goda lietu kārtošanas veids, sabiedrības reakcija bija asa, un Bura politiskā karjera praktiski beidzās, kaut arī viceprezidenta pilnvaru laiku viņš nokalpoja līdz beigām.

Pēc amata atstāšanas Burs iesaistījās neskaidros plānos ASV rietumu teritorijās, par kuriem viņu apsūdzēja valsts nodevībā. 1807. gada tiesas process, kurā piedalījās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Džons Māršals, beidzās ar attaisnojošu spriedumu, jo pierādījumi neatbilda konstitūcijā noteiktajam stingrajam nodevības pierādīšanas standartam. Šis process ASV tiesību vēsturē kļuva par atskaites punktu jautājumā, cik šauri jāinterpretē nodevības jēdziens, lai to nevarētu izmantot pret politiskajiem pretiniekiem.

Latvijas lasītājam Bura stāsts ir noderīgs galvenokārt kā ieskats agrīnās ASV politiskās sistēmas trūkumos un tajā, kā tie tika laboti. Latvijā līdzīgu amatu kā viceprezidents nav: Valsts prezidentu ievēlē Saeima, un, ja prezidents nevar pildīt amata pienākumus vai amats kļūst vakants, viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs. Tādējādi pie mums nav situācijas, kurā vēlēšanu rezultātā izveidojas politiski naidīgs tandēms valsts augstākajos amatos.

Pēdējos dzīves gadus Burs pavadīja atgriezies advokāta praksē Ņujorkā, politiskajā dzīvē vairs neatgriezās un nomira 19. gadsimta trīsdesmitajos gados. Vēsturnieku vērtējums par viņu joprojām nav vienots: vieniem viņš ir apdāvināts, bet bezprincipu karjerists, citiem pirmais liela mēroga politiskās nomelnošanas upuris ASV vēsturē. Abās interpretācijās vienojošais ir tas, ka viņa karjera iezīmēja robežas, kuras jaunā republika vēl tikai mācījās novilkt.