Bērnu krusta karš bija krusta karš, kuru vadīja jauns zēns, kurš vēlējās pievienoties pieaugušajiem, kas viduslaiku nemieros aizstāvēja kristīgo pasauli. Ir dažas diskusijas par to, vai zēns bija francūzis vai vācietis, taču 1212. gadā viņš pamudināja lielu pūli, kas viņam sekoja uz Itāliju un pēc tam uz Tuvajiem Austrumiem, kur jaunie krustneši galu galā tika sagūstīti un pārdoti verdzībā. Tas noteikti izklausās kā aizraujošs stāsts, īpaši mūsdienu lasītājiem, kurus interesē viduslaiku vēsture; diemžēl visi pierādījumi liecina, ka Bērnu krusta karš patiesībā nenotika.
Kā jau tas bieži notiek vēsturē, precīza leģendu izcelsme par Bērnu krusta karu nav zināma, jo iespējamais notikums noticis tik sen. Tomēr, tiklīdz pietiekami daudz avotu pārtvēra stāstu un apgalvoja, ka tā ir patiesība, cilvēki iegādājās ēsmu un kopumā piekrita, ka patiesībā bija krusta karš, kuru vadīja motivēts ganu zēns, kurš apgalvoja, ka ir saņēmis vīzijas no Dieva. Domājamajiem brīnumiem, kas veicināja pāreju uz Tuvajiem Austrumiem, vajadzēja būt slēptam, taču acīmredzot cilvēki ļoti vēlējās ticēt idejai par Bērnu krusta karu, un tikai 20. gadsimta beigās vēsturnieki nolēma tikt līdz galam. no stāsta.
Viņi atklāja, ka ideja par “Bērnu krusta karu”, visticamāk, lielā mērā radās nejauši. Mīts radās tulkošanas neskaidrības dēļ. Latīņu vārds “zēni” pueri tika izmantots arī viduslaikos kā slenga termins, lai apzīmētu nabagus bez zemes. Tulkotāji, kuri nesaprata sekas, lasīja mūsdienu stāstus par bērnu grupām, kas klīst pa laukiem ar apgalvojumiem, ka viņi atrodas krusta karā, un tulkoja šos tekstus, domājot par bērniem, nevis nabadzīgiem pieaugušajiem.
Faktiski šķiet, ka pierādījumi liecina, ka tā sauktā ce patiesībā bija bezzemnieku raiba grupa, kas klejoja pa Eiropu pēc pārvietošanas. Kādreiz krusta karu virzītājspēki bija zemes un mantojuma jautājums, jo, pieaugot iedzīvotāju skaitam Eiropā, pieauga arī spiediens uz ģimenes zemēm. Bezsaimnieki bieži apvienoja spēkus, meklējot labdarību vai jaunu apmešanās vietu, un vismaz viena bezzemnieku grupa 1212. gadā patiešām apgalvoja, ka dodas krusta karā, lai gan pierādījumi liecina, ka viņi nekad nav izkļuvuši no Eiropas.
Stāsts par bērnu krusta karu ir aizraujošs piemērs tam, kā vēsturi var nepareizi interpretēt, un tā ir prātīga mācība. Jums vienmēr ir jāpārbauda informācijas avoti par kādu vēsturisku notikumu, neatkarīgi no tā, vai notikums noticis pirms 2,000 gadiem vai pagājušajā nedēļā, jo viens drukas vai nepareizs tulkojums var ātri izplatīties, un tas var ilgt gadsimtiem.