TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija Misūri kompromiss?

Īsā atbilde

Misūri kompromiss bija 1820. un 1821. gadā ASV Kongresā panākta vienošanās, kas saglabāja līdzsvaru starp štatiem, kuros verdzība bija atļauta, un tiem, kuros tā bija aizliegta. Misūri uzņēma kā vergturu štatu, Meinu kā brīvu štatu.

Jautājums, kas šķiet tehnisks, patiesībā bija par varu. ASV Senātā katram štatam ir divi pārstāvji neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, tāpēc katrs jauns štats mainīja spēku samēru starp ziemeļiem un dienvidiem. Kamēr brīvo un vergturu štatu skaits bija vienāds, neviena puse nevarēja pieņemt otrai nepieņemamus lēmumus. Tieši tāpēc Misūri pieteikums uz štata statusu 1819. gadā izraisīja krīzi, kas ilga gandrīz divus gadus.

Vienošanās sastāvēja no divām daļām. Pirmā bija vienlaicīga divu štatu uzņemšana, kas saglabāja skaitlisko līdzsvaru. Otrā bija ģeogrāfiska līnija: turpmāk plašajā rietumu teritorijā, kas bija iegūta no Francijas, verdzība tika aizliegta uz ziemeļiem no noteiktas platuma līnijas, izņemot pašu Misūri. Šī līnija uz vairāk nekā trim gadu desmitiem kļuva par politisko robežu starp divām Amerikas daļām.

Kompromiss neko neatrisināja, tas tikai atlika. Jau laikabiedri to saprata: sabiedrībā izskanēja brīdinājumi, ka panāktā vienošanās ir tikai pamiers. Strīds atgriezās, kad rietumos radās jaunas teritorijas, un 1854. gadā pieņemtais likums par Kanzasas un Nebraskas teritorijām ļāva iedzīvotājiem pašiem lemt par verdzību, tādējādi atceļot iepriekšējo līniju un izraisot vardarbību pierobežā.

Trīs gadus vēlāk ASV Augstākā tiesa Dreda Skota lietā atzina, ka Kongresam nemaz nav bijis tiesību aizliegt verdzību teritorijās. Šis spriedums iznīcināja kompromisa juridisko pamatu un vairoja pārliecību ziemeļos, ka sarunu ceļš ir beidzies. Nākamais posms bija pilsoņu karš, kas sākās 1861. gadā un verdzības jautājumu atrisināja ar spēku, nevis ar balsojumu.

Latvijas lasītājam šis stāsts ir noderīgs kā piemērs par kompromisu, kurš atliek pamatjautājumu. Sadalīt varu var, bet cilvēka brīvības jautājumu sadalīt uz pusēm nevar, un tieši tas padarīja vienošanos nedzīvotspējīgu. Šo domu ir vērts paturēt prātā, lasot par jebkuru politisku risinājumu, kas atrisina skaitļus, bet neskar principu.

Kompromisa laikā verdzībā ASV atradās vairāki miljoni cilvēku, un Misūri jautājums viņu stāvokli nemainīja ne uz vienu pusi. Politiskajā sarunā viņi bija skaitlis, kas ietekmēja vietu sadalījumu Kongresā. Tieši šī neatbilstība starp procedūras kārtību un cilvēku likteņiem ir galvenais, ko no šīs epizodes ir vērts paturēt prātā.

Kāpēc Senāta uzbūve bija tik svarīga

ASV Senāts ir veidots tā, lai mazie štati nezaudētu ietekmi pret lielajiem: katram štatam divas vietas neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Tāpēc jauna štata uzņemšana tur vienmēr ir bijusi politiski jutīgs jautājums, un tā nozīme saglabājas arī mūsdienās.

Latvijas parlamentā šādas uzbūves nav: Saeima ir viena palāta, un deputātu skaits vēlēšanu apgabalos ir atkarīgs no vēlētāju skaita. Federāla un unitāra valsts šo jautājumu risina pilnīgi atšķirīgi, un tieši tāpēc amerikāņu strīdus par pārstāvniecību ir grūti pārnest uz mūsu sistēmu.

Kā par šo laiku lasīt tālāk

Dokumenti, tostarp Kongresa debašu pieraksti un likumu teksti, ir pieejami ASV Kongresa bibliotēkas un Nacionālā arhīva krājumos. Pirmavotos labi redzams, cik atklāti tā laika politiķi runāja par varas samēru, un cik maz debatēs bija pārstāvēti paši verdzībā turētie cilvēki.

Lasot populāros pārstāstus, ir vērts pievērst uzmanību divām biežām neprecizitātēm. Pirmā ir uzskats, ka kompromiss aizliedza verdzību visā valstī, kas nav tiesa. Otrā ir pieņēmums, ka pilsoņu karš sākās tieši šī kompromisa dēļ: tas bija viens posms garā notikumu virknē, nevis cēlonis pats par sevi.

Vārdu izvēle šajā tēmā nav nevainīga. Angļu valodas avotos joprojām sastopams apzīmējums „vergu štats“, kas paslēpj to, ka runa ir par cilvēkiem, kuri tika turēti verdzībā. Mūsdienu vēsturnieki arvien biežāk lieto formulējumus, kas uzsver cilvēku, nevis īpašuma statusu, un lasot vecākus tekstus, šī atšķirība ir jāpatur prātā.

Kas no tā palika ASV politikā

Kompromisa laikā nostiprinājās doma, ka ziemeļi un dienvidi ir divas atšķirīgas sabiedrības ar dažādu ekonomiku un vērtībām. Šis dalījums politiskajā valodā saglabājās ilgi pēc verdzības atcelšanas un joprojām parādās vēlēšanu kartēs.

Otrs paliekošs iznākums ir pati prakse risināt strīdus ar teritoriālu līniju vai skaitlisku līdzsvaru. Tā atgriežas arī mūsdienu debatēs par vēlēšanu apgabalu robežām un par jaunu štatu iespējamu uzņemšanu, un tieši tāpēc vēsturiskā epizode ziņās parādās biežāk, nekā varētu domāt.

Avoti