Kas ir 1099 darbuzņēmējs un kas tam atbilst Latvijā?

Galvenā atšķirība nav nosaukumā, bet attiecību saturā. Darba līgumu raksturo pakļautība darba devēja rīkojumiem, noteikts darba laiks un vieta, darbs ar darba devēja līdzekļiem un iekļaušanās uzņēmuma struktūrā. Uzņēmuma līgumu raksturo patstāvīgs rezultāts, par kuru izpildītājs atbild pats, savi darba rīki, brīvība izvēlēties izpildes laiku un iespēja vienlaikus strādāt vairākiem pasūtītājiem. Ja faktiskās pazīmes liecina par darba attiecībām, līguma nosaukums neko nemaina: Darba likums ļauj šādas attiecības atzīt par darba tiesiskajām attiecībām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Nodokļu ziņā pašnodarbinātais Latvijā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un izvēlas režīmu, kādā maksās nodokļus. Viens variants ir vispārējā kārtība, kurā no ieņēmumiem atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus un no peļņas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Otrs variants ir mikrouzņēmumu nodoklis, kurā nodokli rēķina no apgrozījuma bez izdevumu atskaitīšanas. Atsevišķi noteikumi attiecas uz autoratlīdzības saņēmējiem. Katram režīmam ir savas likmes, sliekšņi un minimālo iemaksu prasības, un aktuālos skaitļus publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Būtiska praktiskā atšķirība ir sociālā aizsardzība. Darbiniekam sociālās iemaksas veic darba devējs, un tās nosedz plašāku pakalpojumu grozu, tostarp bezdarbnieka pabalstu. Pašnodarbinātais par savu apdrošināšanu rūpējas pats, un no veikto iemaksu apmēra ir atkarīgs gan slimības un maternitātes pabalsts, gan vecuma pensija nākotnē. Tikpat svarīgi ir tas, ka uz pašnodarbināto neattiecas Darba likuma garantijas: nav apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma, uzteikuma termiņu, virsstundu piemaksu un atlaišanas pabalsta. Tieši šo garantiju trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc fiktīvu pašnodarbinātību uzskata par pārkāpumu.

Piemērs palīdz atšķirt. Grāmatvede, kura apkalpo divdesmit klientus, strādā savā birojā, pati plāno laiku un izraksta rēķinus, ir tipiska pašnodarbinātā. Savukārt cilvēks, kurš katru darbdienu no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā strādā pasūtītāja telpās un ar pasūtītāja datoru, saņem ikdienas uzdevumus no vadītāja un citiem klientiem nestrādā, faktiski ir darbinieks neatkarīgi no tā, ka noslēgts uzņēmuma līgums. Ja šādu situāciju konstatē, var sekot nodokļu pārrēķins un sods, tāpēc līguma formu ir vērts pārrunāt ar grāmatvedi vai nodokļu jomas juristu jau pirms sadarbības sākuma.

Atsevišķa prasme ir cenas noteikšana. Pašnodarbinātā likmē jāieskaita ne tikai paša darba vērtība, bet arī nodokļi, grāmatvedības izmaksas, darba rīki, mācības, slimības dienas, atvaļinājums un periodi bez pasūtījumiem. Tāpēc stundas likmes tieša salīdzināšana ar algu maldina: rokā palikusī summa vienmēr ir mazāka par rēķina kopsummu. Praktiska pieeja ir aprēķināt vēlamo gada ienākumu, pieskaitīt plānotos nodokļus un izdevumus un tikai tad dalīt ar reāli apmaksājamo stundu skaitu gadā, kas parasti ir ievērojami mazāks par kalendāro darba stundu skaitu.