Kā Latvijā nosaka nabadzības riska slieksni?
Īsā atbilde
Latvijā nabadzības riska slieksnis ir 60 procenti no mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma mediānas, pārrēķinot to uz vienu mājsaimniecības locekli pēc ekvivalences skalas. To aprēķina Centrālā statistikas pārvalde pēc ikgadējā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem, izmantojot vienotu Eiropas Savienības metodiku, tāpēc Latvijas rādītājs ir tieši salīdzināms ar citām dalībvalstīm.
Svarīgākais, ko par šo rādītāju saprast: tas ir relatīvs. Slieksnis nav aprēķināts no iztikas groza vai no tā, cik maksā pārtika un īre. Tas ir piesaistīts sabiedrības vidējam turīguma līmenim, konkrētāk, ienākumu mediānai, tas ir, summai, no kuras puse mājsaimniecību saņem mazāk un puse vairāk. Ja ienākumi visā sabiedrībā pieaug vienādi, slieksnis pieaug līdzi un nabadzības riska indekss nemainās.
Otra būtiskā detaļa ir ekvivalences skala. Divi cilvēki kopā dzīvo lētāk nekā divi atsevišķi, tāpēc mājsaimniecības ienākumu nedala vienkārši ar cilvēku skaitu. Pēc Eiropā lietotās skalas pirmais pieaugušais tiek rēķināts kā viens, katrs nākamais četrpadsmit gadus vecs vai vecāks loceklis kā puse, bet bērns līdz trīspadsmit gadu vecumam kā trīs desmitdaļas. No tā izriet praktiski svarīgs secinājums: vienas personas mājsaimniecība slieksni pārsniedz daudz grūtāk, un tieši vientuļie seniori un viena vecāka ģimenes Latvijā konsekventi ir starp visaugstākā nabadzības riska grupām.
Rīcībā esošie ienākumi nozīmē ienākumus pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot algu, pensijas, pabalstus, uzturlīdzekļus un citus regulārus maksājumus, bet neieskaitot mantu un uzkrājumus. Cilvēks ar dzīvokli, mežu un automašīnu, bet bez naudas plūsmas, statistikā var atrasties zem sliekšņa. Tā ir metodikas robeža, nevis kļūda.
Vēl viena robeža ir laiks. Apsekojumā ienākumus vāc par iepriekšējo kalendāro gadu, tāpēc publicētais rādītājs vienmēr atspoguļo situāciju ar nobīdi. Straujas inflācijas vai algu kāpuma gadā tas nozīmē, ka svaigākais publicētais skaitlis jau apraksta citu realitāti.
Statistika un pabalsts ir divas dažādas lietas
Šī ir galvenā kļūda, ko cilvēki pieļauj. Nabadzības riska slieksnis neviena maciņā neko nenozīmē: tas ir statistisks rādītājs, pēc kura mēra sabiedrību, nevis kritērijs sociālās palīdzības saņemšanai.
Palīdzību nosaka pavisam cita sistēma: minimālo ienākumu sliekšņi, no kuriem izriet trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un garantētā minimālā ienākuma pabalsts. Šos sliekšņus nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, tie ir piesaistīti ienākumu mediānai un tiek pārskatīti reizi gadā; maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt augstāku par valstī noteikto minimumu.
Tests ir viens jautājums. Ja jūs interesē, cik liela daļa iedzīvotāju dzīvo zem sliekšņa, tā ir statistika un jāskatās Oficiālās statistikas portālā. Ja jūs interesē, vai jums pienākas atbalsts, tas ir pašvaldības sociālā dienesta jautājums, un tur jāiesniedz iesniegums un jāļauj izvērtēt mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli.
Ko reāli dod trūcīgas mājsaimniecības statuss
Statuss pats par sevi nav pabalsts, bet atslēga uz atvieglojumu kopumu. Pie tā parasti pieder garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts, atbrīvojums no pacienta iemaksas valsts apmaksātajā veselības aprūpē, tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pēc pašvaldības noteikumiem un atbalsts ar pārtikas un pamata preču komplektiem no Eiropas fondu programmas.
Statusu piešķir uz noteiktu laiku, un pēc tam tas jāpiesaka no jauna. Biežākā praktiskā kļūda ir kavēšanās ar atkārtotu pieteikšanos: atvieglojumi nepienākas ar atpakaļejošu datumu par periodu, kad statusa nebija.
Kas vēl jāzina, lasot skaitļus
Blakus nabadzības riska indeksam Eiropas statistikā lieto plašāku rādītāju par nabadzības vai sociālās atstumtības risku, kas papildus ienākumiem ņem vērā materiālo un sociālo nenodrošinātību un ļoti zemu darba intensitāti mājsaimniecībā. Šie divi rādītāji nekad nesakritīs, un raksti tos regulāri sajauc, radot iespaidu par pēkšņām izmaiņām.
Konkrēti skaitļi jāskatās pirmavotā. Slieksni eiro mēnesī vienai personai un nabadzības riska indeksu publicē Centrālā statistikas pārvalde, bet spēkā esošos minimālo ienākumu sliekšņus un pabalstu apmērus skaidro Labklājības ministrija. Abi mainās, un tieši tāpēc tos nevajag citēt no pagājušā gada raksta.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir nabadzības plaisa?Terminu “nabadzības atšķirības” var lietot dažādos veidos, un tā nozīme var atšķirties atkarībā no nabadzības līmeņa no…
- Kas ir nabadzības slieksnis?Nabadzības slieksnis, saukts arī par nabadzības slieksni, raksturo ienākumu apmēru, kam jābūt indivīdam vai ģimenei, la…
- Kādas ir nabadzības ilgtermiņa sekas?Nabadzība joprojām ir problēma Amerikas Savienotajās Valstīs. Pētījumi liecina, ka 17% amerikāņu bērnu dzīvo ģimenēs, k…
- Kas ir nabadzības likums?Nabadzības likums attiecas uz tiesību aktiem un juridiskām darbībām, kas risina ar nabadzību saistītos jautājumus. Plaš…
- Kas ir nabadzības slazds?Nabadzības slazds ir cikls, kas notur cilvēkus nabadzībā pat tad, kad viņi mēģina izkļūt no tā. Šādu ciklu attīstību ve…
- Kas ir nabadzības socioloģija?Nabadzības socioloģija ir koncentrēts pētījums par to, kā šis konkrētais sabiedrības aspekts ietekmē dažādu cilvēku gru…
- Kā ārpakalpojumi ietekmē Latvijas ekonomiku?Latvija ārpakalpojumos ir vienlaikus abās pusēs: te darbojas ārvalstu uzņēmumu pakalpojumu centri, kas apkalpo citas va…
- Kā zemo cenu veikali nopelna, pārdodot tik lēti?Zemo cenu veikali pelna nevis ar lielu uzcenojumu, bet ar apgrozījuma ātrumu un izmaksu izgriešanu: šaurs preču klāsts,…
- Kā aprēķināt labdarības akcijas neto ieņēmumus?Neto rezultāts ir visi saņemtie ieņēmumi mīnus visas ar akciju saistītās izmaksas, ieskaitot tās, kas nauda nav: nepārd…
- Kā pamanīt krāpšanu veselības aprūpē?Krāpšana veselības aprūpē Latvijā izpaužas divējādi: kā maksas prasīšana par pakalpojumu, ko apmaksā valsts, un kā krāp…