Kā Latvijā mēra nabadzību un kādi ir ienākumu sliekšņi?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 10. jūnijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā nav viena „nabadzības līmeņa“. Statistikā izmanto nabadzības riska slieksni, ko pēc vienotas Eiropas Savienības metodikas aprēķina Centrālā statistikas pārvalde, bet sociālajā palīdzībā izmanto pavisam citus, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktus ienākumu sliekšņus, pēc kuriem pašvaldības sociālais dienests piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.

Nabadzības riska slieksnis ir relatīvs rādītājs. To nosaka kā sešdesmit procentus no rīcībā esošā ienākuma mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju, un tas nozīmē, ka slieksnis kustas līdzi visas sabiedrības ienākumiem. Ja visiem ienākumi pieaug vienmērīgi, nabadzības riska indekss nemainās, lai gan cilvēki dzīvo labāk. Tieši šī īpašība visbiežāk rada pārpratumus publiskajās diskusijās: rādītājs mēra ienākumu nevienlīdzību, nevis to, vai pietiek pārtikai.

Dati nāk no ikgadējā apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ko Latvijā veic Centrālā statistikas pārvalde un kas Eiropas Savienībā ir pazīstams ar saīsinājumu EU-SILC. Apsekojums jautā par iepriekšējā kalendārā gada ienākumiem, tāpēc publicētais rādītājs vienmēr attiecas uz pagājušo gadu. Šo nobīdi ir svarīgi ņemt vērā, salīdzinot statistiku ar tikko notikušām cenu izmaiņām: krīzes ietekme statistikā parādās ar aptuveni gada kavēšanos.

Mājsaimniecības locekļus neskaita vienkārši pa galvām. Izmanto modificēto OECD ekvivalences skalu, kurā pirmais pieaugušais tiek rēķināts kā viens, katra nākamā persona no četrpadsmit gadu vecuma kā puse, bet bērns līdz četrpadsmit gadiem kā trīs desmitdaļas. Loģika ir tāda, ka mājoklis, apkure un daļa sadzīves izdevumu ir kopīgi. Tāpēc četru cilvēku ģimenei slieksnis nav četras reizes lielāks nekā vienam cilvēkam, un mēģinājumi to sareizināt dod nepareizu rezultātu.

Sociālajā palīdzībā izmanto pilnīgi citu loģiku. Likums nosaka garantētā minimālā ienākuma slieksni, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni un maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni, un tie ir piesaistīti Centrālās statistikas pārvaldes publicētajai ienākumu mediānai ar likumā noteiktiem procentiem, kas tiek pārskatīti katru gadu. Maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni katra pašvaldība nosaka saviem saistošajiem noteikumiem likumā atļautajās robežās, tāpēc tas dažādās pašvaldībās atšķiras.

Kā praktiski iegūst statusu

Iesniegums jāiesniedz deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju par visu mājsaimniecību, nevis par vienu personu. Sociālais dienests pats pārbauda ziņas valsts reģistros: ienākumus Valsts ieņēmumu dienestā, pensijas un pabalstus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, transportlīdzekļus Ceļu satiksmes drošības direkcijā un nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Lēmums ir administratīvs akts, un to var apstrīdēt.

Izšķirošie parasti nav ienākumi, bet manta un uzkrājumi. Otrs dzīvoklis, salīdzinoši jauns automobilis vai naudas uzkrājums virs noteiktā apmēra liedz statusu arī tad, ja mēneša ienākumi ir niecīgi. Tāpat vērtē ienākumus par noteiktu periodu pirms iesnieguma, nevis par vienu mēnesi, tāpēc vienreizējs lielāks maksājums var izslēgt no atbalsta uz visu vērtēšanas periodu.

Ko statuss praktiski dod

Pats statuss naudu neizmaksā. Tas atver piekļuvi virknei atsevišķu atbalstu: mājokļa pabalstam un garantētā minimālā ienākuma pabalstam pašvaldībā, valsts apmaksātām pacienta iemaksām veselības aprūpē, brīvpusdienām skolā atkarībā no pašvaldības noteikumiem, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem un pārtikas un higiēnas preču komplektiem, ko līdzfinansē Eiropas Savienības fondi. Tieši tāpēc statusu ir vērts kārtot arī tad, ja šķiet, ka pabalsta summa būtu neliela.

Biežākā kļūda

Cilvēki salīdzina savus ienākumus ar presē minēto nabadzības riska slieksni un secina, ka viņiem pienākas trūcīgas mājsaimniecības statuss. Šie skaitļi nav savstarpēji saistīti un tiek aprēķināti dažādām vajadzībām. Nabadzības riska slieksnis ir statistikas robežšķirtne, kas nevienam nedod tiesības ne uz ko, bet statusa slieksnis ir juridisks kritērijs, kuru piemēro konkrētā lēmumā.

Otra izplatīta kļūda ir domāt, ka pensija vai uzturlīdzekļi netiek ieskaitīti ienākumos. Tiek, un tieši tāpēc daudzas vientuļu pensionāru mājsaimniecības statusu nesaņem, lai gan statistiski atrodas zem nabadzības riska sliekšņa.

Ar ko to sajauc

Jāšķir trīs lietas. Nabadzības riska indekss ir relatīvs un nāk no apsekojuma. Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītājs ir uzskaitījums, kurā jautā, vai mājsaimniecība var atļauties konkrētas lietas, piemēram, siltumu telpās vai nedēļas atvaļinājumu; tas mēra reālu iztrūkumu, nevis attiecību pret mediānu. Trūcīgas mājsaimniecības statuss ir administratīvs lēmums.

Vienkāršs pārbaudes jautājums: vai skaitlis nāk no apsekojuma vai no lēmuma, kas izsniegts konkrētai mājsaimniecībai. Pirmajā gadījumā tā ir statistika, otrajā tiesības uz atbalstu.

Kur atbilde ir „atkarīgs“

Maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis, mājokļa pabalsta aprēķins un papildu atvieglojumi ir pašvaldības kompetencē, tāpēc atbilde Rīgā un mazā novadā atšķiras. Aktuālie kritēriji jāskatās savas pašvaldības saistošajos noteikumos vai jājautā sociālajā dienestā. Ja atteikums šķiet nepamatots, lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā, un šajā posmā ir vērts konsultēties ar juristu vai sociālo darbinieku, kas specializējas sociālajās tiesībās.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Bizness un ekonomika Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti