Kā Latvijā izveido bezpeļņas organizāciju?

Atšķirība starp abām formām ir vienkārša. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība kāda mērķa sasniegšanai, un tās augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce; to dibina vismaz divas personas. Nodibinājums jeb fonds ir mantas kopums, kas nodalīts dibinātāja noteikta mērķa sasniegšanai, un tam biedru nav, bet pārvaldību veic valde saskaņā ar statūtos noteikto mērķi. Abas formas ir juridiskas personas: tās var slēgt līgumus, iegūt īpašumu, nodarbināt cilvēkus un saņemt ziedojumus.

Bezpeļņas raksturs nenozīmē, ka organizācija nedrīkst pelnīt. Biedrība un nodibinājums var veikt saimniecisko darbību, ja tā ir papildinoša un ieņēmumi tiek izmantoti statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Aizliegta ir peļņas sadale biedriem vai dibinātājiem: šeit slēpjas galvenā atšķirība no kapitālsabiedrības, kuras jēga tieši ir peļņas nodošana dalībniekiem dividendēs. Biedrības biedri un nodibinājuma dibinātāji par organizācijas saistībām personiski neatbild, taču valdes locekļiem ir atbildība par savu rīcību.

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atsevišķs solis. To piešķir uz iesnieguma pamata, izvērtējot, vai darbība sniedz labumu sabiedrībai kādā no likumā noteiktajām jomām, piemēram, labdarībā, izglītībā, kultūrā, vides aizsardzībā vai pilsoniskas sabiedrības attīstībā. Statuss dod ziedotājiem nodokļu atvieglojumus un līdz ar to uzlabo iespējas piesaistīt finansējumu, bet uzliek papildu pienākumus: ir jāievēro ierobežojumi administratīvajiem izdevumiem un jāiesniedz atsevišķi pārskati. Statusa piešķiršanu un uzraudzību administrē Valsts ieņēmumu dienests.

Pirms dibināšanas ir vērts godīgi izvēlēties starp formām. Biedrība der tad, ja ir cilvēku grupa, kas vēlas kopā lemt un darboties, piemēram, sporta klubs, kopiena vai interešu apvienība; tās vājā vieta ir tā, ka sapulces lēmumi prasa laiku un kvorumu. Nodibinājums der tad, ja ir manta vai finansējums ar skaidri noteiktu mērķi un dibinātājs vēlas, lai mērķis paliktu nemainīgs; tā vājā vieta ir mazāka elastība. Ja darbības mērķis patiesībā ir peļņa un tās sadale, tad pareizā forma ir kapitālsabiedrība, un mēģinājums to slēpt zem biedrības rada nodokļu un atbildības problēmas.

Latvijā līdz divdesmit pirmā gadsimta sākumam pastāvēja arī bezpeļņas organizāciju juridiskā forma, taču tā tika atcelta un šādas organizācijas pārveidotas vai likvidētas, tāpēc vecākos tekstos sastopamie apzīmējumi vairs neatbilst spēkā esošajam regulējumam. Tāpat ir jāņem vērā, ka amerikāņu sabiedrība ar ierobežotu atbildību un Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav viens un tas pats: atšķiras gan nodokļu režīms, gan pārvaldes noteikumi, tāpēc tiešs pārnesums no angliskiem avotiem maldina.