Kā aprēķināt labdarības akcijas neto ieņēmumus?

Pārbaude ir viens jautājums: vai devējs saņem pretī preci vai pakalpojumu. Ja nē, tas ir ziedojums. Ja jā, tas ir darījums, pat ja cena ir daudzkārt lielāka par tirgus vērtību un pircējs to uztver kā atbalstu.

Sekas ir taustāmas. Latvijā ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai var dot nodokļu atvieglojumu: uzņēmumam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajā kārtībā, bet fiziskai personai kā attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā, ko iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Par nopirktu kūku vai biļeti atvieglojums nepienākas. Tāpēc, ja gribat ziedotājam dot iespēju to izmantot, pasākuma maksu un ziedojumu jāsadala kā divas atsevišķas pozīcijas.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusu Latvijā piešķir Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un tieši šis statuss, nevis biedrības esamība pati par sevi, dod ziedotājiem nodokļu atvieglojumu. Statusa iegūšana prasa laiku, tāpēc to kārto pirms kampaņas, ne pēc tās.

Ja plānojat izlozi ar balvām, tā nav brīva izvēle: preču un pakalpojumu loterijām, tostarp labdarības loterijām, ir vajadzīga atļauja, un to izsniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Neatļauta izloze var izmaksāt vairāk, nekā akcija ienesa. Un, ja biedrība preces pārdod regulāri, tā ir saimnieciskā darbība ar savām grāmatvedības un, virs sliekšņa, arī PVN sekām.

Pārvērtē izmaksu skaitīšanas precizitāti un nepietiekami novērtē laiku. Brīvprātīgo stundas neto aprēķinā parasti neiekļauj, un finansiāli tas ir pareizi, bet vadības lēmumam tas ir maldinoši: akcija, kas desmit cilvēkiem aizņem divas nedēļas, lai savāktu summu, ko viens uzruna lielākam ziedotājam būtu devis vienā sarunā, nav laba akcija, pat ja tās neto rezultāts ir pozitīvs.

Otra pārvērtēšana ir cenas. Augstāka cena nenozīmē lielāku ziedojumu, jo pircēju skaits krītas. Pirms akcijas ir vērts izrēķināt slieksni, pie kura akcija vēl nav zaudējumos: fiksētās izmaksas dalītas ar vienas vienības starpību starp cenu un mainīgajām izmaksām. Tas ir minimālais pārdoto vienību skaits, un, ja tas izskatās nereāli, plānu maina pirms, nevis pēc pasūtījuma tipogrāfijai.

Ja ziedojumi tiek vākti publiski, ja summas ir lielas, ja nauda tiek vākta konkrētai privātpersonai vai ja iesaistīti ārvalstu maksājumi, sekas nodokļos un uzskaitē ir atkarīgas no konkrētās konstrukcijas. Šādā gadījumā jautājums jāpārrunā ar grāmatvedi, kuram ir pieredze ar biedrībām un nodibinājumiem, un neskaidrā situācijā VID var lūgt rakstisku uzziņu par konkrēto gadījumu. Šis raksts apraksta aprēķina mehāniku, nevis aizstāj konsultāciju.