TJG Online
Bizness un ekonomika

Kā aprēķināt uzcenojumu un peļņas normu?

Īsā atbilde

Uzcenojumu aprēķina, starpību starp pārdošanas cenu un preces izmaksām dalot ar izmaksām, savukārt peļņas normu iegūst, to pašu starpību dalot ar pārdošanas cenu. Abi rādītāji izteikti procentos, bet nozīmē dažādas lietas, un to sajaukšana ir visbiežākais cenu veidošanas kļūdas avots.

Piemērs padara atšķirību redzamu. Ja prece iepirkta par 40,00 EUR un tiek pārdota par 60,00 EUR, starpība ir 20,00 EUR. Uzcenojums ir 20,00 pret 40,00, tātad 50 %, bet bruto peļņas norma ir 20,00 pret 60,00, tātad aptuveni 33,3 %. Viens un tas pats darījums vienā skatījumā izskatās par pusi izdevīgāks nekā otrā, tāpēc, salīdzinot piedāvājumus vai nozares rādītājus, vienmēr jānoskaidro, kurš no abiem rādītājiem ir domāts.

Aprēķinā izšķirošs ir jautājums, kas tiek ieskaitīts izmaksās. Preces izmaksas nav tikai rēķina summa piegādātājam: tajās jāiekļauj transports līdz noliktavai, muitas maksājumi, ja preci ieved no trešajām valstīm, iepakojums, apdrošināšana un atgriezto vai bojāto preču zudumi. Ja šīs pozīcijas netiek iekļautas, uzcenojums izskatās pietiekams, bet reālā peļņa pazūd, jo izmaksas tāpat tiek segtas, vienkārši citā grāmatvedības rindā.

Otrs solis ir nošķirt bruto peļņu no uzņēmuma peļņas. Bruto peļņa sedz arī telpu īri, algas, mārketingu, maksājumu karšu komisijas, grāmatvedību un preču piegādi klientam. Tieši tāpēc mazumtirdzniecībā parastais uzcenojums var izskatīties liels, bet nozares peļņa pēc visiem izdevumiem ir neliela. Lai saprastu, vai cena ir pietiekama, aprēķina, cik vienību mēnesī jāpārdod, lai bruto peļņa segtu pastāvīgās izmaksas, un tikai virs šīs robežas sākas reālā peļņa.

Aprēķini vienmēr jāveic ar cenām bez pievienotās vērtības nodokļa, jo PVN nav uzņēmuma ienākums: tas tiek iekasēts no pircēja un nomaksāts budžetā. Biežākā iesācēju kļūda ir salīdzināt piegādātāja cenu bez PVN ar veikala cenu ar PVN un iedomāties, ka uzcenojums ir daudz lielāks, nekā tas ir patiesībā. Aktuālo PVN likmju piemērošanu un izņēmumus atsevišķām preču grupām skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Atlaides jāplāno kopā ar uzcenojumu, nevis atsevišķi. Ja peļņas norma ir neliela, pat neliela atlaide var to izdzēst pilnībā, un pārdošanas apjomam būtu jāpieaug vairākkārt, lai atlaide atmaksātos. Tāpēc pirms akcijas ir vērts aprēķināt, kāds papildu pārdošanas apjoms nepieciešams, lai rezultāts naudā nebūtu sliktāks par pārdošanu bez atlaides. Cenu norādīšanai tirdzniecībā, tostarp atlaižu attēlošanai, ir arī juridiskas prasības, kuru ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Formulas un pāreja no vienas uz otru

Uzcenojums procentos ir (cena mīnus izmaksas) dalīts ar izmaksām un reizināts ar simts. Peļņas norma procentos ir (cena mīnus izmaksas) dalīts ar cenu un reizināts ar simts. Ja zināma vēlamā peļņas norma, pārdošanas cenu aprēķina, izmaksas dalot ar starpību starp vienu un peļņas normu decimāldaļās, piemēram, 40,00 EUR dalīts ar 0,75 dod 53,33 EUR pie 25 % peļņas normas.

Pretējā virzienā: ja zināms uzcenojums, peļņas normu iegūst, uzcenojumu dalot ar vienu plus uzcenojums. Šo pārrēķinu ir vērts ielikt izklājlapā vienu reizi, lai cenu lapas visā sortimentā tiktu rēķinātas pēc vienota principa, nevis katrai precei atsevišķi no galvas.

Kad jāpieaicina grāmatvedis

Ja uzņēmums tirgo preces ar dažādām PVN likmēm, ieved preces no ārpus Eiropas Savienības vai strādā ar komisijas tirdzniecību, izmaksu aprēķins vairs nav vienkāršs, un kļūda atkārtojas katrā darījumā. Šādos gadījumos ir lietderīgi vienoties ar grāmatvedi par vienotu izmaksu uzskaites metodiku un to nostiprināt uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Speciālista palīdzība vajadzīga arī tad, ja vērtējat uzņēmuma rentabilitāti pret nozares vidējiem rādītājiem. Publiski pieejamie gada pārskati Uzņēmumu reģistra datubāzē ļauj salīdzināt konkurentu bruto peļņas rādītājus, taču pareizai interpretācijai jāsaprot, kā uzņēmums izmaksas ir sadalījis starp pašizmaksu un pārējiem izdevumiem.

Avoti