Stāsts par 47 ronīnu Japānā ir bijusi slavena leģenda vairāk nekā 300 gadus. Tas ir balstīts uz reālu vēsturisku notikumu 18. gadsimta sākumā. 47 ronīni bija samuraju, zobenu bruņinieku eskadra, kuri veica sarežģītu plānu, lai atriebtu sava kunga nāvi. Saskaņā ar Japānas stingro goda sistēmu šis uzdevums nozīmēja, ka samuraji zaudēs paši savu dzīvību, taču viņi tik un tā atriebās. Pasaka ilustrē japāņu jēdzienus par kārtību, godu un manierēm, kas joprojām tiek ievēroti mūsdienu Japānā.
1700. gadu pirmajā desmitgadē divi japāņu daimjo jeb feodāļi iesaistījās strīdā. Atbildot uz pamanītu apvainojumu, daimjo Asano uzbruka daimjo Kirai ar izvilktu dunci. Lai gan Kiras ievainojumi bija nelieli, incidents notika imperatora augsta ranga amatpersonas šoguna mājās. Tas bija smags pārkāpums, un Asano kā sodu bija spiests izdarīt seppuku — rituālas pašnāvības veidu. Tas nozīmēja, ka Asano pakļautie karotāji kļuva par ronīniem jeb bezvada samurajiem.
Šie 47 ronīni uzskatīja Japānas goda sistēmas pienākumu atriebt sava kunga nāvi. Šoguns tomēr bija aizliedzis atriebības aktus pret Kiru. 47 ronīni izklīda, veltot savu laiku plānam, lai Kira atslābinātu sargu. Noteiktā laikā, divus gadus pēc Asano pašnāvības, viņi sarīkoja uzbrukumu Kiras mājsaimniecībai un viņu nogalināja. Šoguns pavēlēja roninam izdarīt seppuku, ko viņi arī izdarīja; tos pēc tam godam apglabāja Tokijā.
Stāsts par 47 ronīniem gandrīz nekavējoties aizrāva Japānas iedzīvotāju iztēli. Tajā bija ietverti daudzi nācijas kultūrai svarīgi jēdzieni, piemēram, godpilna uzvedība pat negoda un nāves priekšā. Mūsdienās pasaka joprojām ir populāra Japānā, jo tā atklāj Japānas vēsturi un raksturu. Atbilstošs stāsts no Rietumu kultūras ir Gaismas brigādes lādiņš, kura pamatā ir neveiksmīgs britu pulks no 19. gadsimta Krimas kara. Britu dzejnieks Tenisons vēsturisko traģēdiju pārvērta par slavenu dzejoli, svinot militāro pienākumu drošas sakāves priekšā.
Gadsimtu laikā kopš 47 roninu nāves viņu stāsts ir pārvērsts skatuves drāmās, filmās un pat komiksos. Japānā šos stāstus kopā sauc par Chūshingura, kas nozīmē lojāli turētāji. Stāsts ir tik slavens, ka tālāks apraksts nav nepieciešams. Slavenākā japāņu režisora Kenji Mizoguchi filmas versija bija paredzēta nacionālās morāles paaugstināšanai Otrā pasaules kara pirmajos gados; Rietumos tas nebija redzēts līdz 1970. gadiem. 47 ronīnu kapi joprojām ir populāra svētnīca un tūristu galamērķis mūsdienu Tokijā.