Abscisīnskābe ir augu hormons, kas ir atbildīgs par miera stāvokli un augšanas kavēšanu, kā arī citiem augu attīstības procesiem. Kad to pirmo reizi atklāja un pārbaudīja, tika uzskatīts, ka abscisīnskābei ir nozīme abscisīnijā vai auga lapu vai augļu izkrišanā. Tas ir daļa no tā, kā hormons ieguva savu nosaukumu, lai gan lielākā daļa zinātnieku vairs neuzskata, ka skābei ir šāda funkcija. Šo hormonu noteiktos laikos var ražot arī augs stresa apstākļos, kas var rasties tādās situācijās kā ūdens trūkums.
Pirmo reizi abscīnskābe tika identificēta un aprakstīta 1963. gadā. Zinātnieks Frederiks Adikots savu domubiedru kompānijā meklēja hormonu, kas izraisīja augļu abscissiju kokvilnas augos. Tika izolēti divi dažādi savienojumi, un tajā laikā tos sauca par abscisīnu I un abscisīnu II. Pēdējo galu galā sāka saukt par abscisīnskābi, lai gan tās loma abscisijā tagad labākajā gadījumā tiek uzskatīta par apšaubāmu. Divas citas zinātnieku grupas, kas bija Adikota laikabiedri, arī atklāja šos savienojumus aptuveni tajā pašā laikā.
Viena no šīs skābes galvenajām lomām ir apturēt šūnu augšanu un dalīšanos, kad augam ir pienācis laiks pāriet miera stāvoklī, piemēram, rudenī. Šajā gada laikā hormons tiek ražots pumpuros, kas nākamajā gadā iegūs augļus. Tas ne tikai aptur augšanu dažādās auga vietās, bet atsevišķos gadījumos izraisa pumpura cieta ārējā apvalka veidošanos, kas pasargā to no skarbajiem ziemas apstākļiem. Miera perioda beigās tiek ražoti citi hormoni, kas darbojas pretēji abscīnskābei, lai atjaunotu auga augšanu.
Abu veidu hormoni vienmēr zināmā mērā atrodas augā, taču to relatīvais līmenis nosaka auga augšanas stāvokli. Abscisīnskābi var izmantot arī augšanas sezonā kā stresa pārvarēšanas mehānismu. Konkrētāk, tas liek aizvērties sīkajām porām uz lapām, kas pazīstamas kā stomatas, kad ūdens ir ierobežots. Tas palēnina ātrumu, kādā ūdens var izplūst no lapām, tādējādi saglabājot auga dzīvi. Visbeidzot, šo skābi var ražot arī augs, reaģējot uz traumu, un tādā gadījumā tā izraisa noteiktu proteīnu sintēzi, kas veicina traumas dziedināšanu.