Adjuvanta staru terapija tiek veikta pēc vēža ārstēšanas ar primāro terapiju. Primāro terapiju, parasti operāciju, vispirms izmanto, lai noņemtu vēža augšanu vai samazinātu audzēja izmēru. Seko adjuvanta terapija, lai iznīcinātu visas atlikušās vēža šūnas, lai novērstu recidīvu tajā pašā orgānā vai ierobežotu metastāzes vai izplatīšanos blakus audos.
Šīs terapijas mēdz būt sistēmiskas vai plaši izplatītas visā organismā. Primārā terapija ir īpaši vērsta uz audzēja vietu. Radiāciju var izmantot kā primāro vai adjuvantu terapiju. Adjuvantu staru terapiju bieži lieto pēc primārās krūts vēža un prostatas vēža terapijas.
Radiācija bojā vēža šūnu dezoksiribonukleīnskābi (DNS), nogalinot vēža šūnas vai iznīcinot to spēju augt un dalīties. Radiācija samazina audzēju, ja to izmanto kā primāro terapiju. Lietojot kā adjuvantu terapiju, starojums nogalina vēža šūnas, kuras primārā terapija varēja atstāt neskartas.
Adjuvanta staru terapija sastāv no fokusētiem gamma stariem, rentgena stariem un lādētām daļiņām, kas vērstas uz audzēja vietu. Staru terapiju var piegādāt ārēji, tas ir, no iekārtas ārpus ķermeņa, vai iekšēji no radioaktīvām daļiņām, kas implantētas audzēja tuvumā. Adjuvantu staru terapiju var arī ievadīt visā ķermenī, izmantojot radioaktīvo jodu vai citas uzlādētas vielas.
Starojuma veids, deva un sesiju biežums ir atkarīgs no vēža veida un smaguma pakāpes. Ārējais starojums parasti tiek piegādāts ikdienas sesijās. Šīs sesijas parasti tiek sadalītas dažu nedēļu laikā.
Iekšējais starojums jeb brahiterapija sastāv no mazām radioaktīvām granulām, kas ievietotas audzējā vai tā tuvumā. Vēža šūnas iznīcina starojums, kas izdalās, implantētajām daļiņām sadaloties. Granulas pilnībā sadalās dažu nedēļu līdz dažu mēnešu laikā. Iekšējās staru terapijas priekšrocība ir tāda, ka daļiņas spēj nodrošināt lielāku starojuma devu nekā ārējais staru starojums, bet bez tik liela kaitējuma veselām šūnām, tādējādi radot mazāk blakusparādību.
Adjuvanta staru terapija nespēj atšķirt normālas, veselīgas šūnas no vēža šūnām. Lai gan terapija var būt vērsta uz ķermeņa reģionu, kas atrodas netālu no sākotnējā audzēja, starojums var ietekmēt un bojāt normālas šūnas. Blakusparādības atšķiras atkarībā no ārstēšanas vietas, bet visbiežāk sastopamās blakusparādības ir nogurums, slikta dūša un vemšana. Citas blakusparādības, piemēram, atmiņas zudums, zarnu bojājumi vai neauglība, var rasties kādu laiku pēc ārstēšanas beigām. Retos gadījumos adjuvanta staru terapija bojā normālas šūnas un rada jaunu vēža audzēju, ko sauc par sekundāro vēzi.