Airborne LIDAR ir gaismas izmantošana no lidmašīnā uzstādīta lāzera, lai noteiktu vai izmērītu objektus. LIDAR ir gaismas noteikšanas un diapazona noteikšanas akronīms, noteikšanas tehnoloģija, kas izstaro fotonu starus ar viļņu garumu elektromagnētiskā spektra ultravioletajā, infrasarkanajā vai redzamās gaismas apgabalā. Kad fotoni ietriecas un atstaro objektu, LIDAR nosaka izkliedēto gaismu un interpretē to, lai sniegtu informāciju par mērķi. LIDAR ir ļoti līdzīgs radaram, kas izmanto radioviļņus tādā pašā veidā, kā LIDAR izmanto gaismu, taču LIDAR var būt daudz precīzāks, jo izmanto elektromagnētisko starojumu ar daudz īsākiem viļņu garumiem. Airborne LIDAR tiek izmantots tādiem mērķiem kā kartēšana un uzmērīšana, tādās zinātnes jomās kā bioloģija un ģeoloģija, kā arī militārās atklāšanas iekārtās.
Visizplatītākā gaisa kuģa LIDAR izmantošana ir Zemes reljefa vai virsmas īpatnību izpēte un mērīšana. LIDAR ierīce, kas uzstādīta uz lidmašīnas, var skenēt zemi ar lielāku precizitāti un izšķirtspēju nekā parastā aerofotografēšana, ļaujot tai noteikt un izmērīt pat ļoti mazas vai smalkas reljefa iezīmes. Globālā pozicionēšanas sistēma, uz satelītu balstīta navigācijas sistēma, tiek izmantota, lai precīzi izsekotu laika ritējumam un lidmašīnas kustībai, kad tas lido, lai izveidotu ierakstu par to, kur LIDAR sistēma atradās katrā apsekojuma brīdī. Tas ļauj gaisa kuģa LIDAR apsekojumiem izveidot ārkārtīgi precīzas un detalizētas topogrāfiskās kartes. LIDAR var arī iekļūt veģetācijā, piemēram, koku lapotnēs, un tādējādi var precīzi kartēt reljefu, kas ir aizēnota no parastajiem novērojumiem no gaisa mežu vai džungļu dēļ.
Lielā LIDAR iespējamā precizitāte nozīmē, ka atkārtotas aptaujas var noteikt ļoti nelielas izmaiņas laika gaitā. Tas padara to noderīgu tādu dabas parādību izpētē kā ledāju kustība un ģeoloģiskie defekti, kas notiek ārkārtīgi lēni tūkstošiem vai miljonu gadu laikā un tāpēc, lai noteiktu un izmērītu, ir nepieciešami ļoti precīzi mērījumi. Tas var arī parādīt pakāpeniskas izmaiņas ainavā, ko izraisa dabas spēki, piemēram, vēja un ūdens erozija. LIDAR uzmērīšana no gaisa tiek izmantota arī lauksaimniecībā, sniedzot informāciju par augsnes sastāvu, topogrāfiju un erozijas modeļiem. Tas var arī izmērīt kokus un veģetāciju, padarot to noderīgu mežu apsaimniekošanā.
Airborne LIDAR ir papildus noderīga zemūdens apgabalu izpētē. To izmanto batimetrijā, jūras gultnes un ezeru dibenu mērīšanā, lai kartētu seklas apgabalus, piemēram, krasta līnijas un upes. Tas ļauj precīzi apsekot apgabalu ātrāk, nekā to varētu izdarīt ar kuģu pārvadātajiem hidrolokatoriem. Tas ir noderīgs arī ļoti sekla vai bīstamas zonas izpētei, kur kuģa ievešana ir nepraktiska vai bīstama, kā arī videi jutīgu zonu izpētei, neiejaucoties vietējā ekoloģijā. Militārajos lietojumos LIDAR sistēmas, ko pārvadā helikopteri, var atklāt jūras mīnas.