Aizlūgšanas lūgšana ir lūgšana, kas tiek veikta citu vārdā. Aizlūdzējs izmanto lūgšanu, lai sazinātos ar Dievu, izsakot lūgumu kāda cita vārdā vai cilvēku grupas vārdā. Daudzas reliģijas ietver aizlūgšanas lūgšanas tradīcijas gan atsevišķiem dievlūdzējiem, gan grupām, un daudzi cilvēki uzskata, ka aizlūguma lūgšana ir svarīga un piepildīta viņu reliģiskās prakses sastāvdaļa.
Tā kā aizlūguma lūgšanai ir nepieciešama līdzjūtība pret citiem, daži cilvēki uzskata, ka tas ir svarīgs veids, kā dot ieguldījumu sabiedrībā, kurā viņi dzīvo. Aizlūgšanas lūgšana arī ievērojami atšķiras no personīgās lūgšanas vai meditācijas, kas var būt svarīga sevis attīstībai, bet nav noderīgs pasaulei kopumā. Savā ziņā šāda lūgšana ir nesavtīga žēlsirdības darbība, izmantojot attiecības ar Dievu, lai palīdzētu kādam citam, jo aizlūdzējs burtiski ir kāds, kurš lūdz vai uzņemas cita lietu.
Visbiežāk kāds veic aizlūgumu dzīvas personas vai grupas vārdā. Piemēram, kāds var lūgt, lai viņa māte atveseļojas no bīstamas slimības. Citi varētu lūgt par kara nemieros nonākušas tautas pilsoņiem vai citām cilvēku grupām. Ir iespējams lūgt arī dzīvu dzīvnieku vārdā, un dažos gadījumos aizlūguma lūgšana var būt vērsta uz kādu būtni. Visos gadījumos Dievs tiek lūgts kaut kādā veidā iejaukties, kas nāks par labu.
Daudzās kultūrās ir arī lūgšanu tradīcija par mirušajiem, kas ir aizlūgšanas lūgšanas veids. Daudzās reliģijās lūgšanas par mirušajiem ir ārkārtīgi svarīgas, un daži cilvēki uzskata, ka bez šīm lūgšanām nebūs iespējams iekļūt pēcnāves dzīvē. Reliģijās, kurās ir ticība ellei vai kāda veida sods pēc nāves, cilvēki var lūgt, lai viņu tuvinieki nonāk paradīzē, norādot, ka viņi piedod šiem cilvēkiem visus pārkāpumus, ko viņi ir izdarījuši savas dzīves laikā, un sniedz pierādījumus, ka viņi ir labi cilvēki. kuri ir pelnījuši Dieva mīlestību.
Dažās kristiešu sektās cilvēki var lūgt svētajiem arī kā aizlūgšanas veidu. Piemēram, daudzi katoļu zvejnieki lūdz svēto Andreju, zvejnieku patronu, lūdzot viņu aizlūgt pie Dieva viņu vārdā. Citi nēsā medaļas, kas attēlo dažādus svētos, cerot, ka svētie uz viņiem skatīsies labvēlīgi un atbalstīs viņu lietu ar Dievu.