Akcionāram pieder viena vai vairākas uzņēmuma akcijas, kas dod šai personai tiesības uz daļu no uzņēmuma ieņēmumiem, kā arī zaudējumiem. Var lietot arī tādus terminus kā akcionārs vai akcionārs. Akcionāriem ir interese par uzņēmuma bagātību, un viņiem ir tiesības uz gada pārskatiem un administratoru sniegto informāciju. Par uzņēmumu atbildīgo personu uzdevums ir aizsargāt to cilvēku intereses, kuriem pieder akcijas, un viņi nevar uzsākt darbības, kas var apdraudēt peļņu vai destabilizēt uzņēmumu.
Uzņēmumi var emitēt pašu kapitālu akciju sertifikātu veidā, ko var iegādāties gan sabiedrības locekļi, gan citi investori. Katram sertifikātam ir patiesā vērtība, kā arī iespēja saņemt dividendes, kad uzņēmums pelna naudu. Akciju vērtība var pieaugt, ja uzņēmumiem klājas labi un citi investori ir ieinteresēti iegādāties akciju. Tie var samazināties, kad uzņēmuma darbība krītas un tā akcijas ir mazāk pievilcīgs pirkums. Tādējādi akcionārs ilgtermiņā tieši piedalās uzņēmuma bagātībā.
Parasti uzņēmumi patur vismaz daļu no sava kapitāla, lai novērstu naidīgu pārņemšanu. Dažos gadījumos uzņēmumam ir tikai viens akcionārs, kā tas redzams dažos ģimenes uzņēmumos. Tā paša iemesla dēļ var ierobežot arī pašu kapitāla pārdošanu. Piemēram, cilvēki, kuriem pieder privātas akcijas, nevar tās pārdot atklātā tirgū un parasti dala pašu kapitālu ar citiem ģimenes vai kooperatīva locekļiem. Akciju sadalīšanu var izmantot arī, lai palielinātu pieejamo akciju skaitu, vienlaikus samazinot katras akcijas vērtību.
Uzņēmumi izdod ikgadējus akcionāru pārskatus. Tie sniedz informāciju par finanšu darbībām un ieņēmumiem, kā arī diskusijām par konkrētiem jautājumiem, kas var radīt bažas akcionāriem. Katrs uzņēmums ir arī atbildīgs par precīzu uzskaiti par akciju turētāja īpašumtiesībām. Kad cilvēki pārdod vai nodod akcijas, viņi ziņo par darījumu uzņēmumam, lai tas varētu atjaunināt savus ierakstus. Šīs informācijas precīza saglabāšana ir īpaši svarīga dividenžu maksājumiem, kas tiks novirzīti reģistrētajam ieraksta īpašniekam.
Tas atšķiras no parādnieka, kuram ir finanšu līdzdalība uzņēmumā parāda saistību, piemēram, obligācijas, veidā. Ja uzņēmums bankrotē vai saskaras ar finansiālām problēmām, tam ir noteiktas saistības pret cilvēkiem, kuriem ir parādi. Tos parasti sarindo pēc parāda veida, lai noteiktu, kurš ir pirmais, kas jāatmaksā. Parādi var būt ieguldījumu veids, taču tie arī ir saistīti ar riskiem, ja parādi netiek atmaksāti.