Aktīvists ir kāds, kurš rīkojas, atbalstot vai iebilstot pret kādu iemeslu. Aktīvisms var izpausties dažādos veidos, sākot no vēstuļu rakstīšanas valdības pārstāvjiem līdz boikotu organizēšanai. Daži aktīvisti iesaistās radikālās vai pat nelikumīgās darbībās, lai veicinātu savus mērķus, savukārt citi dod priekšroku likuma robežās, lai saviem mērķiem iegūtu vairāk atbalstītāju. Ikreiz, kad kāds raksta vēstuli redaktoram, izglīto draugu par kādu jautājumu vai zvana ievēlētai amatpersonai, viņš vai viņa piedalās aktīvismā.
Cilvēki ir praktizējuši aktīvismu gadsimtiem ilgi, lai panāktu sociālās un politiskās pārmaiņas. Piemēram, Jēzu Kristu daži uzskata par aktīvistu, pateicoties Viņa radikālajai sludināšanai un bezbailīgajai pieejai sociālajām reformām. Dažādos vēstures laikos būt aktīvistam ir bijis diezgan bīstams, jo aktīvisms tika pielīdzināts bīstamām politiskajām domstarpībām, padarot cilvēkus, kas runāja par vajāšanas mērķiem. Citreiz aktīvisms ir pieļauts vai pat veicināts.
Mazākā mērogā aktīvisms var ietvert līdzdalību aktīvistu pasākumos bez aktīvas organizēšanas. Piemēri, piemēram, piedalīšanās vēstuļu rakstīšanas kampaņās, politisko kandidātu telefonbankas pakalpojumi, iešana gājienos un boikotu un streiku atbalstīšana, visi ir elementāras aktivitātes piemēri. Varbūt aktīvisti sāk darbu šajā līmenī, pirms pāriet uz aktīvāku organizāciju, kas ietver tādas lietas kā gājienu vadīšana, organizācijas komiteju uzņemšana, kopienas organizēšana, nodarbību piedāvāšana apmācībās un tā tālāk.
Dažos gadījumos aktīvisms pārkāpj likuma robežu, jo aktīvisti ir aizrāvušies ar mērķi vai jūt, ka viņiem nav citu iespēju. Vieglajā spektra daļā tas var ietvert vienkāršu nepaklausību, piemēram, atteikšanos atbrīvot ielu pēc tam, kad to ir pavēlējušas tiesībaizsardzības iestādes. Citi var pielietot vardarbīgāku taktiku, kas dažiem cilvēkiem šķiet kā terorisma robeža. Daudzas aktīvistu kustības nosoda vardarbīgu aktīvismu, apgalvojot, ka tas samazina viņu darbības spēku un atsvešina iespējamos konvertētos.
Aktīvisti var organizēties dažādu iemeslu dēļ. Politiskās partijas, vide, sociālais taisnīgums un morāles jautājumi ir aktīvistu kopīgas pulcēšanās vietas. Daži cilvēki piedalās aktīvismā, jo viņi ir personīgi piedzīvojuši netaisnību vai aizspriedumus, savukārt citi vienkārši tic mērķim, kuru viņi atbalsta vai iebilst, neatkarīgi no personīgās pieredzes.
Koledžas pilsētiņas ir lieliska vieta, kur atrast aktīvistu organizācijas, taču daudzās pilsētās ir arī organizācijas, kas aktīvi darbojas vispārējā sabiedrībā. Meklējot interesējošo iemeslu un jūsu kopienu, iespējams, tiks parādīts resursu saraksts, tostarp aktīvistu organizācijas.