Akustiskā hologrāfija ir process, kurā skaņas viļņi tiek ierakstīti un sakārtoti vizuālā paraugā, izmantojot datoru. Skaņas lauku var modelēt, lai rekonstruētu tā struktūru, izmantojot trīsdimensiju (3D) attēlus. Tiek mērīti skaņas lauki, kas izstaro no mūzikas instrumentu, lidmašīnu, zemūdeņu un automašīnu iekšpuses virsmas, lai izpētītu, kā dizains ietekmē skaņas izplatīšanos. Divi pamattipi ir tuva lauka un tāla lauka akustiskā hologrāfija.
Dati tiek vākti, izmantojot mikrofonu vai hidrofonu, taču dažreiz var iestatīt mikrofonu blokus, lai vienlaikus uzraudzītu akustisko spiedienu ap to avotu. Dators apstrādā šos datus, lai vizuālā formātā rekonstruētu skaņas lauku. Laika dati ir saistīti ar noteiktām frekvencēm, lai izveidotu reprezentatīvu hologrammu kopu, kas ir sadalīta viļņos, pamatojoties uz to izplatīšanās īpašībām. Skaņas avots tiek aprēķināts, izmantojot apgrieztu aprēķinu, lai lauku varētu analizēt, izmantojot katru skaņas vilni.
Tuva lauka akustiskā hologrāfija tiek izmantota, lai lokalizētu skaņu no salīdzinoši tuva avota. Vairāki mikrofoni ir sakārtoti taisnstūrveida konfigurācijā, kas atrodas horizontāli un vertikāli. Tiek mērīti maksimālās un minimālās frekvences pusviļņu garumi, kas ir atkarīgi no mikrofonu atstatuma un masīva lieluma. Skaņas intensitātes aprēķini ir iespējami no izmērītā skaņas avota, bet viļņu izplatību var novērtēt tikai paralēli izmērītajai virsmai. Akustiskās hologrāfijas tehnika aprobežojas ar augstfrekvences skaņu testēšanu.
Apstrādes tehnika, ko sauc par tuvā lauka fokusēšanu, veido starus, kas rada sfēriskus skaņas viļņus ap mikrofoniem. Mērījumu telpiskā izšķirtspēja tiek uzlabota, ja tā ir vienāda ar fokalizācijas līmeni vai ir augstāka. Tuva lauka 3D hologrāfiju var kombinēt ar citām simulācijas metodēm datorā un ar atbilstošu fokusēšanu var izmantot zemas un vidējas frekvences skaņu mērīšanai.
Tāla lauka akustiskajā hologrāfijā hologrammu ģenerē dati, kas savākti tālu no avota. Izšķirtspēja ir ierobežota līdz pusviļņa garuma mērījumam. Šo ierobežojumu var kompensēt, tikai mērot skaņu no tuvāka diapazona.
Akustiskā hologrāfija ietver skaņas spiediena mērīšanu. Tas var ņemt vērā dažādas akustiskās atsauces, virsmas, par kurām zināms, ka vibrē noteiktās frekvencēs, un dažādas skaņas signāla īpašības. Datus var iegūt arī no dažādām vietām, piemēram, transportlīdzeklī, un tos apvienot, izmantojot datu iegūšanas programmatūru, lai radītu vēl lielāku attēlu skaņas viļņu analīzei.