Kas ir Aladins?

“Aladins” ir arābu stāsts, kura darbība norisinās Ķīnā, un tas ir plaši izplatījies, galvenokārt saistoties ar Tūkstoš un vienas nakts grāmatu vai Arābu naktis, kam to pievienoja astoņpadsmitā gadsimta sākuma franču tulkotājs Antuāns. Galland. Kopš tā laika tas ir parādījies daudzos tulkojumos, kā arī bijis vairāku teātra iestudējumu un filmu priekšmets gan animācijā, gan dzīvajā darbībā.

Stāstam par Aladinu ir līdzīgi elementi ar vairākām citām pasakām un tautas pasakām, tostarp tas, ka tas ir vērsts uz nabadzīgu un slinku jaunekli, kurš kaut kādā veidā gūst panākumus, neskatoties uz to, ka visi gaida, ka viņam neizdosies. Šajā gadījumā šarlatāns burvis mēģina piemānīt Aladinu, lai viņš, mirstot, atgūst maģisku lampu, atstājot burvi brīvu no sava noslēpuma izpaušanas. Ar nejaušas maģijas palīdzību Aladdins tiek izglābts un pats saglabā burvju lampu, lai gan viņam nav ne jausmas par tās spēku.

Lampas īpašības atklājas, kad Aladina māte mēģina to iztīrīt. Parādās džins jeb džinni, un īsā laikā Aladins kļūst bagāts un apprecas ar princesi. Burvis pieķer lampu, apmānot Aladina sievu, kura nezina tās īpašības. Tas, kas notiek tālāk, atšķiras atkarībā no stāsta, taču galu galā Aladins atgūst savu sievu, atgūst īpašumā lampu un uzvar burvi.

Literatūrā “Aladins” parādās gan kā stāsts grāmatās pats par sevi, gan Tūkstoš un vienas nakts grāmatas vai Arābu nakšu versijās, gan pasaku vai tautas pasaku krājumos. Pirmo reizi tas parādījās angļu valodā astoņpadsmitā gadsimta sākumā, un to ir pārstāstījuši stāstu kolekcionāri, piemēram, Endrjū Langs, kā arī oriģinālo pasaku autori, piemēram, Filips Pulmens.

Aladdins ir bijis muzikālā teātra žanra, kas pazīstams kā pantomīma, priekšmets vairāk nekā 200 gadus. Pantomīmā Aladina māti sauc par atraitni Tvankiju, kuru atveido vīrietis. 2004.–2005. gada iestudējumā Old Vic sers Ians Makkelens uzņēmās lomu. Aladdins kā filma, iespējams, ir vislabāk pazīstams 1992. gada animētajā Disneja versijā, kas, kā jūs varētu gaidīt, stāsta par brīvību.

2000. gada TV filmā Arābu naktis, kurā Šeherezāde stāsta vairākas populāras pasakas, kuras bieži tiek iekļautas kolekcijā, ietvēra Aladina stāsta versiju. Faerie Tale Theater arī izveidoja epizodi, pamatojoties uz Aladina stāstu. No filmas “Aladins” animācijas versijām kā ievērojamu varētu norādīt 1939. gada versiju Aladins un viņa brīnišķīgā lampa ar Popeju galvenajā lomā.