Alcheimera slimība ir neirodeģeneratīva slimība, kuras dēļ septiņu līdz desmit gadu laikā tās slimnieki nespēj atcerēties daudz par savu dzīvi, atpazīt savus tuviniekus, veikt koordinētas kustības, pareizi runāt vai patstāvīgi izmantot tualeti. Šī slimība, iespējams, nenogalina cilvēkus tieši, bet pasliktina viņu spēju parūpēties par sevi, padarot viņus daudz uzņēmīgākus pret citām slimībām un līdz ar to izraisot nāvi. Slimība sākas ar vieglu aizmāršību, kas pakāpeniski pasliktinās, līdz tiek iznīcināta lielākā daļa garīgo spēju, ko cilvēki parasti saista ar personību un intelektu.
Vairumā gadījumu Alcheimera slimība skar vecumā no 65 līdz 85 gadiem, un tā skar pat trešo daļu no visiem cilvēkiem, kuri sasniedz šī vecuma diapazona pēdējo galu. Saslimstība 65 gadus vecu cilvēku vidū ir tikai 2-3%, bet 25 gadus vecu cilvēku vidū tas pieaug līdz 50-85%. Retāk to konstatē cilvēkiem, kas vecāki par 85 gadiem, jo cilvēki, kuriem ir nosliece uz šo slimību, parasti jau būs miruši.
Tā kā vecāka gadagājuma cilvēki cieš no dažādām senilitātes formām, Alcheimera slimība tika identificēta kā neatkarīga vienība ar saviem simptomiem un patoloģiju tikai 1906. gadā. Stāvoklis nav lipīgs, bet parādās cilvēkiem vēlākā dzīves posmā, pamatojoties uz viņu ģenētiku un noteiktiem riska faktoriem, piemēram, smēķēšanu un nepietiekamu fizisko slodzi. Lai gan tika uzskatīts, ka slimības sākotnējais cēlonis ir neveiksme būtiskā neirotransmitera acetilholīna ražošanā, mūsdienu eksperti parasti koncentrējas uz ārpusšūnu aplikuma, ko sauc par beta amiloīdu, veidošanos.
Alcheimera slimību nevar izārstēt, un to ir ļoti grūti novērst. Tā kā slimība ir tik izplatīta, tūkstošiem pētījumu koncentrējas uz to, daudzas karjeras ir balstītas uz to, un ir iztērēti miljardiem dolāru, lai to apturētu, taču visa šī darbība nav devusi reālus panākumus. Daži zinātnieki cer, ka cilmes šūnu pētījumi novedīs pie patiesas ārstēšanas. Citi meklē baktērijas, kas specializējas amiloīda aplikuma izšķīdināšanā, bet ne apkārtējos audus, kas var atrasties kapsētās, kur tās ir pielāgojušās tūkstošiem paaudžu, lai sagremotu barības vielas bojājošās cilvēka smadzenēs. Ja šī slimība turpinās izrādīties spītīga, pētniekiem, iespējams, būs jāgaida medicīniskās nanotehnoloģijas, lai aplikumu varētu noņemt tieši, lai novērstu galveno cēloni.