Algu iesaldēšana ir izmaksu samazināšanas pasākums, ko parasti veic organizācijas, kuras saskaras vai paredz finansiālas grūtības. Šāda veida darbības ir tādas, ar kurām kādā savas karjeras posmā piedzīvos daudzi darbinieki. Process ietver darbinieku naudas atalgojuma stabilu saglabāšanu bez dzīves dārdzības vai atalgojuma palielināšanas par nopelniem. Algu iesaldēšana ir ierasta parādība recesijas laikā, jo darba devēji cenšas samazināt algas izmaksas, neizmantojot atlaišanu.
Kad uzņēmumu sāk skart finanšu problēmas, viens no pirmajiem pasākumiem parasti ir mēģinājums samazināt izmaksas. Piemēram, ja darba devēja gada budžetā ir iekļauts dzīves dārdzības pieaugums par 5 procentiem katru gadu, algu iesaldēšana varētu efektīvi samazināt budžeta izdevumus, tādējādi samazinot turpmākās algu izmaksas. Tas pats mērķis ir nepieļaut nopelnu palielināšanu algu iesaldēšanas ietvaros, tādējādi ierobežojot budžeta palielinājumu kārtējā fiskālā gadā. Ja algu iesaldēšana attiektos uz vadības un izpildvaras darbiniekiem, kā arī ierindas darbiniekiem, varētu būt ieguvumi darbinieku morālei un monetārajai situācijai.
Lejupslīdes periodi gandrīz vienmēr ir saistīti ar algu iesaldēšanu, tiklīdz tiek atzīti recesijas draudi. Algu iesaldēšana bieži vien var būt saistīta ar darbinieku iesaldēšanu, tādējādi novēršot papildu algu izmaksu pievienošanu. Pabalstu iesaldēšana ir izplatīta arī lejupslīdes laikā, tādējādi ietaupot darba devēja budžetu, piespiežot palielināt prēmijas par tādiem priekšmetiem kā veselības apdrošināšana, ja palielinās darba devēja grupas plāna izmaksas. Darba devējs pat var ieviest algu iesaldēšanu, ja ekonomika kopumā ir stabila vai uzlabojas, ja darba devēju nospiež konkurence vai viņa konkrētās ekonomikas nozares vājums. Potenciāls bankrota risks neatkarīgi no iemesla parasti ir jāuztver nopietni un jārisina ar visiem pieejamajiem līdzekļiem.
Algu iesaldēšana var būt tikai pirmais izmaksu samazināšanas pasākums, ko veicis darba devējs. Vairumā gadījumu mērķis ir izvairīties no vispārējas atlaišanas, kam varētu būt izteikti negatīva ietekme uz darbinieku morāli un ekonomiku kopumā. Pati iesaldēšana var radīt neparedzētas sekas uz darba devēja budžetu — mazāk naudas, kas tiek ievietots tā darbinieku kabatās, nozīmē mazāk naudas, kas stimulē pieprasījumu pēc darba devēja produktiem vai pakalpojumiem. Lejupslīdes laikā daudzu darba devēju kopējā ietekme, ieviešot algu iesaldēšanu, faktiski var pasliktināt situāciju — sabiedrība varētu samazināt izdevumus, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm, kas varētu vēl vairāk sabojāt darba devēju bilanci un veicināt papildu izmaksu samazināšanu. Ja vienīgās citas iespējas ir kompensāciju samazināšana vai vispārēja atlaišana, algu iesaldēšana kopā ar darbā pieņemšanas iesaldēšanu un citi izdevumu samazinājumi varētu palīdzēt stabilizēt darba devēju nestabilos laikos.