Atrastā dzeja ir dzejas veids, ko veido citi esošie rakstiskie vai runātie materiāli. Tā kā šie materiāli jau pastāv, domājams, ka dzejnieks tajos dzejoli “atradījis”. Lai radītu vai “atrastu” šāda veida dzeju, dzejnieks var ņemt vārdus un frāzes no cita darba vai arī pārkārtot visu darba saturu. Līdzīgi kā cita veida dzeja, atrastos dzejoļus var rakstīt dažādos stilos. Atrasto dzeju nevajadzētu jaukt ar paralēlo dzeju, dzejas veidu, kas balstās uz to, ka dzejnieks raksta pilnīgi jaunu dzejoli cita dzejoļa vai dzejnieka stilā.
Parasti nav noteikumu par atrastā dzejoļa struktūru. Atrastā dzeja var būt eposa vai balādes stilā, vai arī tā var sekot haiku vai limerikas dzejas formātam. Daži dzejnieki varētu dot priekšroku atskaņotiem dzejoļiem, bet citi varētu rakstīt tukšus dzejoļus. Sonetu, odu un stāstījuma dzejoļu stilus var attēlot ar atrastu dzeju. Ja vien esošie materiāli to atļauj, atrasts dzejnieks var radīt jebkāda stila dzejoļus, un daži dzejnieki varētu pat atzinīgi novērtēt izaicinājumu izmantot esošos materiālus noteikta dzejas stila radīšanai.
Dzejnieki var “atrast” dzeju jebkur. Daži dzejnieki ir atraduši dzeju grāmatu fragmentos, publisku personu runās un pat parastās saziņas daļās, piemēram, vēstulēs. Dažreiz literatūras un valodu skolotāji izveidos uzdevumus skolēniem uzrakstīt atrastu dzeju, pamatojoties uz viņu iecienītāko stāstu vai nodaļu grāmatā. Rakstnieki var praktizēt šo vingrinājumu paši, lai izvingrinātu savus radošos muskuļus vai vienkārši izklaidējoties.
Atrastās dzejas atbalsošanas rakstura dēļ to bieži sajauc ar paralēlo dzeju vai māca tai līdzās. Ir svarīgi saprast, ka, lai gan šie divi dzejas veidi smeļas no citiem resursiem, tie nav viens un tas pats. Kad dzejnieks raksta paralēlu dzejoli, viņš izvēlas citu dzejoli vai cita dzejnieka stilu un pēc tam modelē savu dzejoli. Taču, rakstot atrastu dzejoli, viņš ņem jau uzrakstītus vai izrunātus materiālus un kaut kādā strukturālā veidā tos pārkārto, lai radītu dzejoli tur, kur tāda it kā jau nebija. Citiem vārdiem sakot, paralēlā dzejoļa autors dzejoli raksta no nulles, bet atrastā dzejoļa autors aplūkoja citus materiālus un dzejoli “atrada”.