Kas ir alternatīva strīdu izšķiršana?

Kā alternatīvs strīdu izšķiršanas process šķīrējtiesa var būt gan saistoša, gan nesaistoša. Saistošā šķīrējtiesā pusēm ir jāpieņem šķīrējtiesneša nolēmums, un, ja nav krāpšanas, viņa lēmums ir galīgs un atzīts lielākajā daļā tiesu. Lielākā daļa saistošo šķīrējtiesu notiek līguma noteikumu rezultātā, kas nosaka, ka pusēm ir jāizšķir strīdi, kas izriet no līguma izpildes vai iespējamā pārkāpuma. Nesaistošā šķīrējtiesas procesā, ja viena vai abas puses nav apmierinātas ar šķīrējtiesneša lēmumu, tās var brīvi atrisināt strīdu civiltiesiskā ceļā.

Tā kā viņam ir jāpieņem lēmums pamatā esošajā strīdā, šķīrējtiesnesis pilda kvazitiesas funkcijas, un tādējādi viņam ir pienākums saglabāt strikti neitrālu attieksmi pret pretējām pusēm. Šķīrējtiesneša pienākums alternatīvajā strīdu izšķiršanas procesā ietver katras puses lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem. Šķīrējtiesas procesā pusēm ir atļauts iesniegt pierādījumus un nopratināt pretējos lieciniekus. Īpašie ievērotie procesuālie noteikumi zināmā mērā ir atkarīgi no foruma, kurā notiek šķīrējtiesa.

Mediācijā puses vienojas iecelt trešo personu, kas tām palīdz atrisināt strīdu bez tiesvedības. Atšķirībā no šķīrējtiesneša, starpnieks spēlē aktīvu lomu, pārliecinot puses, ka to interesēs ir atrisināt domstarpības sarunu ceļā. Mediators parasti cenšas pārliecināt puses izlīgumu, pamatojoties uz viņa zināšanām par lietas faktiem, kā arī piemērojamiem tiesību aktiem. Nereti starpnieks sākotnēji tiekas ar abām pusēm, lai atvieglotu lietas faktu un strīdīgo jautājumu izpratni. Mediators parasti apspriežas ar pusēm atsevišķi un stingri mudina tās atrast kopīgu valodu jautājumos, kas kavē izlīgumu.

Attiecībā uz veidu, kādā strīds parasti tiek atrisināts, izmantojot alternatīvu strīdu izšķiršanu, starpniecība un šķīrējtiesa būtiski atšķiras. Mediators iesaistās starp pusēm proaktīvi, izmantojot savas konfliktu risināšanas un pārliecināšanas prasmes, lai mēģinātu pārvarēt plaisu starp pušu sākotnējām sarunu pozīcijām. Šķīrējtiesnesis šādā veidā neiejaucas starp pusēm. Šķīrējtiesneša uzdevums drīzāk ir atrisināt strīdu, pieņemot nolēmumu par labu vienai no pusēm.