Alžīrijas efeja (Hedera canariensis) ir mūžzaļš kāpšanas augs, kura dzimtene ir Kanāriju salas, Ziemeļāfrika, Azoru salas un Portugāle. Pazīstama arī kā Kanāriju salu efeja, tā strauji aug un ražo lielas, spīdīgas, tumši zaļas lapas. Lai gan tie ir cieši saistīti ar populārāko angļu efeju (Hedera helix), abiem augiem ir dažas atšķirīgas atšķirības. Alžīrijas efejai ir sarkani lapu stublāji un lielākas, spīdīgākas lapas ar piecām līdz septiņām daivām, un optimālos apstākļos tā aug ātrāk.
Šo augu plaši audzē tropu un subtropu apgabalos visā pasaulē. Dārznieki siltā klimatā augstu vērtē izturīgo vīnogulāju pievilcīgās lapotnes un vieglās kopšanas dēļ mājas dārzā. Augu parasti izmanto kā zemsegu, kur tā biezās lapas rada interesi zem lieliem kokiem un piešķir ainavai viendabīgumu. To izmanto arī, lai paslēptu pavasarī ziedošu sīpolu izlietoto lapotni vai pārklātu sienas, režģus un žogus. Vēsākā klimatā dārznieki audzē augu iekštelpās piekārtos grozos vai dekoratīvos traukos.
Tāpat kā citi efeju veidi, vīnogulāji ir pielāgojami lielākajai daļai augsnes veidu. Tomēr tas vislabāk darbojas, ja audzē mitrā, bagātā augsnē, un tam nav nepieciešams noteikts augsnes pH līmenis. Augs pacieš daļēju vai pilnīgu ēnu, un tas var nokalst, ja tas tiek stādīts vietā, kas lielāko dienas daļu saņem tiešus saules starus. Ēnainas vietas zem kokiem vai lieliem dārza augiem ir labākā mājvieta Alžīrijas efejai. Augs ir arī izturīgs pret sāli, kas padara to par noderīgu stādījumu vietās, kas atrodas pie sālsūdens objektiem.
Tropiskās izcelsmes dēļ Alžīrijas efeja var ciest neatgriezeniskus bojājumus temperatūrā, kas zemāka par 20 °F (apmēram -6.67 °C). Daži raibu veidi var tikt bojāti vēl siltākā temperatūrā. Parasti zaļo lapu šķirnes pacieš aukstāku temperatūru nekā tās, kurām ir raibās lapas, bet specifiskā aukstuma tolerance ir atkarīga no šķirnes.
Efejas straujā augšana padara to invazīvu bez pienācīgas aprūpes. Būs nepieciešama regulāra atzarošana, lai saglabātu vīnogulāju robežās. Ja augs tiek atstāts bez uzraudzības, tas pārņems pagalmu vai dārzu un var pat sabojāt tuvumā esošās ēkas, ja tām ļaus izaugt.
Lai gan Alžīrijas efeja parasti nav bojāta ar slimībām, tajā var veidoties lapu plankumainība, ja to audzē vietā ar vāju gaisa cirkulāciju. Lapu plankumainība izraisa apaļu plankumu parādīšanos uz auga lapām baktēriju vai parazītu sēnīšu vairošanās rezultātā. Citas problēmas ietver gliemežus, zvīņas un kvēpu pelējumu, lai gan šie kaitēkļi parasti neietekmē auga veselību ilgtermiņā. Pareiza kopšana, tostarp viegla mēslošana augšanas sezonā un pietiekama mitruma nodrošināšana bez pārmērīgas laistīšanas, novērš lielāko daļu kaitēkļu un slimību.