Amputācija virs ceļgala parasti attiecas uz kājas noņemšanu tieši virs ceļgala uz leju. Tas atstātu neskartu tikai nelielu kājas daļu. Šajā kategorijā ietilpst jebkura amputācija, kas veikta jebkurā attālumā virs ceļa.
Ir dažādi iemesli, kāpēc var būt nepieciešama amputācija virs ceļgala. Parasti to veic traumas vai slimības, piemēram, infekcijas, dēļ. Jebkāda veida amputācija parasti tiek rezervēta kā pēdējais līdzeklis, ja visas citas ārstēšanas metodes ir bijušas nesekmīgas. Galvenie iemesli, kāpēc šī procedūra tiek veikta, ir smaga infekcija, ierobežota asins plūsma uz ekstremitāti un nopietns kājas ievainojums.
Papildus ierobežotajai mobilitātei šai procedūrai ir nopietnas iespējamās blakusparādības. Tie var ietvert infekciju, asiņošanu, atlikušā celma pietūkumu, reakcijas uz anestēziju, fantomas sāpes un sajūtas, kā arī samazinātu kustību apjomu skartajā gūžas locītavā. Tiem, kuriem nepieciešama kājas amputācija, parasti tiek ieteikts iziet fizikālo terapiju, lai pierastu kustēties un darboties bez noņemtās kājas.
Tiem, kam ir amputācija virs ceļgala, ir pieejamas divas galvenās iespējas, lai viņi varētu pārvietoties. Pirmais un lētākais no tiem ir ratiņkrēsls vai skrejritenis. Pacienti, kuri atrodas ratiņkrēslā, parasti palielina augšdelmu spēku un var iemācīties veikt ikdienas uzdevumus, atrodoties sēdus stāvoklī. Šo personu mājām un automašīnām var būt nepieciešamas noteiktas izmaiņas.
Otra iespēja ir kājas protēze. Tas attiecas uz mākslīgo ekstremitāti, kas ir piestiprināta pie celma. Pacienti, kuri lieto kādu no tiem, bieži vien var iemācīties no jauna staigāt, dažreiz izmantojot spieķi. Šī opcija var nebūt pieejama visiem pacientiem. Atbilstība bieži vien būs atkarīga no atlikušā celma lieluma un veselības. Pirms protēzes ievietošanas ir nepieciešama pilnīga sadzīšana pēc sākotnējās amputācijas.
Veicot šo procedūru, ārsti parasti ietaupa pēc iespējas vairāk kājas. Pateicoties mūsdienu antibiotikām un citām slimību ārstēšanā izmantotajām ārstniecības metodēm, amputācija notiek salīdzinoši reti, taču ir gadījumi, kad tā ir nepieciešama. Vislielākais risks ir tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai imūnsistēmas traucējumi. Piemēram, pacienti ar nekontrolētu vai smagu cukura diabētu var būt jutīgāki pret pēdu un kāju amputāciju.