Anakolutons ir runas figūra, kurā tiek traucēta teikuma gramatiskā plūsma, bieži vien, lai sāktu citu teikumu. To var izdarīt apzināti, kā retorisku līdzekli vai netīši, un tādā gadījumā tā būtu gramatiska kļūda. Parasti anakolutonu izmanto, lai atdarinātu runu vai domu un pārvietotu svarīgu informāciju uz teikuma sākumu.
Ikdienas sarunā cilvēki bieži runā tādos veidos, kas nebūtu uzskatāmi par gramatiskiem formālā runā vai rakstībā. Anacoluthon ir viens no piemēriem, un to var izmantot rakstiski, lai atdarinātu neformālu, apmulsušu vai negramatisku runu. Piemēram, ja daiļliteratūras autors apraksta tāda varoņa runu, kurš pamostas pēc traumatiskas galvas traumas, viņš vai viņa varētu rakstīt: “Pēdējais, ko es redzēju, bija — Kur zilonis tomēr aizgāja?” Tā būtu negrammatiska runa no varoņa puses, bet potenciāli izcila retorika no rakstnieka puses.
Šāda veida anakolutons ir izplatīts dzejā, īpaši lugās vai dramatiskos monologos. Piemēram, Viktorijas laikmeta dzejnieks Roberts Braunings bieži rakstīja dramatiskus monologus no tādu varoņu perspektīvas, kuri bieži bija mazliet neparasti — ja ne gluži traki. Savā dzejolī “Mr. Sludge, the Medium,” viltus spiritists lūdz dusmīgam klientam neatklāt savu viltību: “Tu man iedevi — (ļoti laipni tas bija no tevis) / Šīs kreklu kniedes.” Negrammatiskā vārda “ļoti laipni tas bija no tevis” starpsauciens uzsver runātāja neprātīgo nervozitāti.
Vēl viens anakolutona lietojums ir apziņas straume, kas ir paredzēta, lai pēc iespējas tuvāk atspoguļotu domas. Tā kā domas ne vienmēr ir pilnīgi saskaņotas un reti gramatiskas, šis rakstīšanas stils ir piemērots anakolutonam. Apziņas plūsmas rakstīšanu modernisma literatūras laikmetā popularizēja tādi rakstnieki kā Džeimss Džoiss.
Kā retorisku līdzekli nedaiļliteratūras rakstīšanā vai runā anakolutonu dažkārt var izmantot, lai tēmu ievietotu teikuma sākumā, lai gan gramatiski tas var neatbilst. Piemēram, kāds varētu teikt: “Tie kucēni, kas skatās pāri ēkas malai, vai jūs domājat, ka viņiem draud nokrist?” “Tie kucēni” ievietošana teikuma sākumā nekavējoties brīdina klausītāju par sarunas tēmu, kas varētu būt izdevīgi, ja kucēni patiešām ir apdraudēti.
Anakolutons retorikā tiek klasificēts kā “traucējumu figūra”. Kopumā nekārtības skaitlis ir jebkurš teikums ar sintaksi, kas neatbilst sagaidāmajam. Tomēr to nevajadzētu jaukt ar hiperbatonu, citu traucējumu figūru, kas attiecas uz vārda vai frāzes pārvietošanu no paredzētās pozīcijas teikumā.