Analogā elektronika ir ierīces, kas izmanto sistēmas, kas darbojas ar mainīgu signālu, kas darbojas nepārtraukti. Nelielas izmaiņas signāla ieejā rada nelielas izmaiņas signāla izvadē. Būtībā elektriskais signāls svārstās gan spriegumā, gan strāvā, kā rezultātā rodas proporcionāls signāls, kas atspoguļo kādu sākotnējo informāciju. Lai gan tehnoloģija ir intuitīva, tā ir neprecīza signāla pastāvīgā rakstura dēļ. Analogā elektronika atšķiras no digitālās elektronikas ar to, ka digitālā metode signāla radīšanai vienkārši izmanto divas informācijas daļas, vienu un nulli.
Viens no analogās tehnoloģijas unikālajiem aspektiem ir fakts, ka signāls nekad neapstājas, to var tikai pārtraukt. Piemēram, vinila plate tiek nepārtraukti nolasīta ar adatu uz atskaņotāja, līdz tā tiek pārtraukta ieraksta beigās. Elementārs analogās informācijas piemērs būtu turēt zīmuli uz papīra un rakstīt teikumu, nepaceļot to augšā. Lai gan tas sniedz informāciju, tas nerada perfekti veidotu rakstīšanas paraugu. Un otrādi, digitālo informāciju var attēlot ar zīmuļa kontaktu, nevis kontaktu, sniedzot precīzāku rakstīšanas paraugu.
Analogā elektronika pārraida informāciju, kas būtībā ir simulācija, kas kodēta un pārraidīta ar elektriskiem līdzekļiem. Dažu fizisko formu pārveido informācijā, izmantojot devēju, ierīci, kas paredzēta viena veida enerģijas pārnešanai citā. Tas var ietvert skaņu, gaismu, spiedienu vai jebkāda cita veida parādības. Viens labi zināms devēja piemērs ir mikrofons, ko izmanto, lai pārraidītu skaņu elektriskā signālā.
Signāli analogai elektronikai tiek parādīti ar diapazonu metodoloģiju. Būtībā katrs signāls ir sadalīts dažādos sprieguma un strāvas līmeņos, kas pārmaiņus attēlo doto informāciju. Tas atšķiras atkarībā no elektroniskās ierīces. Piemēram, analogā stereo sistēma varētu izmantot septiņus voltus, lai attēlotu noteiktu skaļruņu frekvenci, savukārt 7.1 būtu solis uz augšu no šīs frekvences. Šādi tiek pasniegta dziesmas simulācija.
Tomēr dažas analogās elektronikas izmanto modulācijas paņēmienu, lai pārraidītu signālu. Amplitūdas modulācija (AM) maina sinusoidālo sprieguma viļņu formu, savukārt frekvences modulācija (FM) maina frekvenci. Rezultātā gan AM, viļņu formas formas maiņa, gan FM, viļņu ātruma izmaiņas, darbojas ar atsevišķām analogajām ierīcēm, lai gan tās bieži tiek ievietotas kopā vienā elektronikas blokā.
Viens analogās elektronikas trūkums ir tā sauktais troksnis. Analogā signāla variācijās neizbēgami ir zināmi traucējumi, kas izraisa izkropļojumus vai izmaiņas signāla interpretācijā. Visvieglāk tas notiek elektronikā no daļiņu termiskām vibrācijām atomu līmenī. Situācijās, kad informācija tiek kopēta, šis troksnis kļūst arvien izplatītāks ar katru paaudzi.