Arnikas tinktūra ir arnikas garšaugu preparāts, ko var uzklāt tieši uz pacienta ādas. Šis līdzeklis ir izmantots daudzus gadsimtus, lai gan medicīnas speciālisti nav novērtējuši tā ārstniecisko iedarbību. Daudzi cilvēki, kas lieto šo līdzekli, apgalvo, ka tas mazina sāpes, zilumu veidošanos un pietūkumu, kā arī veicina dzīšanu. Pacientam, kurš vēlas lietot šāda veida zāles, vispirms jākonsultējas ar ārstu, jo tie var mijiedarboties ar citām zālēm, izraisot potenciāli nopietnas komplikācijas.
Arnikas tinktūras galvenās sastāvdaļas ir spirts, arnikas ziedi un dažreiz arnikas lapas, stublāji un saknes. Arniku ievieto spirtā, bieži vien etanolā, lai gan var izmantot arī glicerīnu, ēteri un citus nedzeramus spirtus, un ļauj nostāvēties šķidrumā dažas nedēļas vai ilgāk. Šis process ievada arniku spirtā, lai pacienti varētu lietot tinktūru pēc arnikas noņemšanas.
Pacienti izmanto arnikas tinktūru, atšķaidot to ar ūdeni un pēc tam uzklājot uz sasituma, sastiepuma vai sastiepuma. Pārsējus var arī mērcēt tinktūrā un pēc tam aptīt ap skarto zonu. Šī ārstēšana var būt diezgan spēcīga, un, lietojot to, pacientiem rūpīgi jāievēro norādījumi par devu.
Lietojot tieši uz ādas, arnikas tinktūra samazina pietūkumu, iekšēju asiņošanu un sāpes. Anekdotiski pierādījumi liecina, ka šīs zāles var efektīvi mazināt šos simptomus, lai gan ir nepieciešami zinātniski pētījumi, lai apstiprinātu to lietderību kā ārstniecības līdzekli. Ir droši lietot arniku kopā ar dažām citām zālēm, lai gan tā var mijiedarboties ar vairākām zālēm. Pirms ārstēšanas ar šo augu pacientam jāapspriež šīs arnikas lietošana ar ārstu.
Arnikas tinktūra var būt toksiska, ja to lieto nepareizi. Gan arnika, gan alkohols, kurā tā ir ievadīta, norijot var izraisīt nopietnas slimības vai nāvi. Pacientiem jābūt uzmanīgiem, lai šīs zāles netiktu atrastas gļotādām, kas var kļūt kairinātas, ja tiek pakļautas arnikai. Tāpat nav ieteicams lietot šo procedūru uz bojātas ādas.
Arnikas tinktūras lietošanai ir dažas potenciāli nevēlamas reakcijas. Visbiežākās šīs ārstēšanas blakusparādības ir tās ādas daļas kairinājums vai iekaisums, uz kuras tā tika lietota. Iespējamas arī nopietnas alerģiskas reakcijas, un pacientiem, kuriem rodas reibonis, elpas trūkums vai samaņas zudums, jāmeklē medicīniskā palīdzība.