Medicīniskais termins “artrotomija” nozīmē “locītavas iegriešana”. Šo procedūru var veikt arī kā sinosteotomiju, un to var veikt dažādu iemeslu dēļ, parasti kā daļu no lielākas operācijas, kas paredzēta, lai risinātu problēmas locītavas iekšienē vai problēmu ar vienu vai vairākiem kauliem, kas savienojas locītavā. Šādas procedūras parasti veic ķirurgs ortopēds, medicīnas speciālists, kas specializējas operācijās, kas saistītas ar kauliem un locītavām.
Viens no iemesliem, lai veiktu šīs procedūras, ir piekļuve locītavai, lai veiktu locītavas remonta vai aizstāšanas operāciju. Var būt nepieciešams iegriezt locītavu, lai piekļūtu ķirurģiskajam laukam un lai locītavas iekšpuse būtu redzama ārstam. Tomēr tas arī palielina dziedināšanas laiku. Vēsturiski ķirurgiem, sniedzot ārstēšanas ieteikumus pacientiem, bija jāizvērtē artrotomijas radītie bojājumi ar nepieciešamību piekļūt locītavai.
Mūsdienās griešana locītavās ir mazāk nepieciešama, jo ķirurgi var veikt artroskopiskas operācijas. Šāda veida procedūrās locītavā tiek ievietotas kameras kopā ar instrumentiem, ar kuriem var veikt manipulācijas locītavas iekšpusē. Tas ļauj ķirurgam strādāt ķirurģijas laukā, lai to izdarītu, neatverot locītavu. Minimāli invazīva operācija ir drošāka pacientam, samazina komplikāciju risku un ievērojami saīsina dziedināšanas laiku, padarot to par pievilcīgu izvēli, ja tā ir pieejama.
Sagriešana locītavā var būt nepieciešama arī amputācijas vai pētnieciskās operācijas laikā, kurā artroskopiskā ķirurģija nav iespējama. Artroskopija var nebūt iespējama dažās ārkārtas situācijās, piemēram, ja locītava ir stipri saspiesta tā, ka ķirurgs nevar saprast, kas notiek ķirurģiskajā laukā, nepaskatoties uz to tieši.
Ja artrotomija ir nepieciešama medicīniskās procedūras ietvaros, ķirurgs izmanto specializētus instrumentus, kas ir paredzēti ātrai un efektīvai griešanai locītavās, vienlaikus samazinot bojājumus. Ķirurgs iegriezumus plāno jau laicīgi, lai tad, kad pacients atrodas uz galda, ķirurgam jau ir padomā operācijas veikšanas plāns. Pacientiem jāapzinās, ka pat “ikdienišķām” operācijām var būt komplikācijas, un labs ķirurgs apspriedīs iespējamos procedūras riskus pirms tās sākuma, lai pacients būtu laicīgi sagatavots.